Katram autovadītājam ir svarīgi zināt savas tiesības. Diemžēl tās izmantot var tikai tad, ja zina policista pienākumus.
Katram autovadītājam ir svarīgi zināt savas tiesības. Diemžēl tās izmantot var tikai tad, ja zina policista pienākumus.
Kādas autovadītājas stāsts
Vēlā vakarā pa pilsētu brauca automobilis. Pie stūres atradās sieviete, bet salonā – daži nedaudz iereibuši pasažieri. Auto apturēja ceļu policisti. Sieviete, kas pie stūres aizvadījusi 15 gadu, arvien aizstāvējusi ceļu policistus un nav piedalījusies populārajās sarunās par viņu trūkumiem, jutās pārliecināta par ceļu drošības sargu godprātību.
Policists paprasīja dokumentus un, ignorējot pasažiera jautājumu par apturēšanas iemeslu, palūdza sievieti izkāpt no mašīnas. «Uzpūt!» Braucēja nesaprata. Policistam gan bija viss skaidrs, viņš gribēja zināt, vai autovadītāja nav «pillā», kā tas acīmredzot viņa izpratnē pienāktos katram, kas brauc naktī. Ar pūlēm tomēr tika panākta vienošanās par iespēju izmantot alkometru. Tas, protams, parādīja nulles. Dokumenti bez paskaidrojumiem tika atdoti, diemžēl sastādīt protokolu, nosaukt savu vārdu un novēlēt laimīgu ceļu jaunekļi formās aizmirsa. Uz katru jautājumu par procedūras likumību tika piedraudēts ar sodu par nepakļaušanos.
Kad drīkst apturēt auto
Arī Ceļu policijai (CP) jāievēro satiksmes noteikumi, izņemot dažus ar likumu noteiktus gadījumus. Tas nozīmē, ka nedrīkst stāvēt krustojumos un slikti pārredzamās vietās, diennakts tumšajā laikā policijas automašīnai jābūt ieslēgtiem gabarītlukturiem, lai autovadītājs laikus varētu pamanīt šķērsli.
LR likumā «Par policiju» minēts, ka policijas darbiniekam atbilstoši viņa kompetencei ir tiesības apturēt transporta līdzekļus un veikt to apskati pēc policijas iestādes priekšnieka norādījuma, lai aizturētu personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no apcietinājuma apvidos, kuros iespējama šo personu atrašanās, kā arī, ja ir pamats domāt, ka vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus vai citas likuma prasības. No likuma «Par policiju» izriet, ka praktizētā «dokumentu pārbaude» ir nelikumīga. Tomēr Ceļu policijas instrukcijā minēts, ka apturēt var arī gadījumos, kad tiek veiktas masveida pārbaudes. Likums paredz, ka policistam pēc apturēšanas jāpienāk pie autovadītāja, jānosauc savs vārds un struktūra, ko viņš pārstāv, kā arī jāinformē vadītājs par apturēšanas iemeslu. Šoferim ir tiesības lūgt uzrādīt arī policista darba apliecību. Autovadītājiem der atcerēties, ka viņi drīkst darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu, savukārt policijai katrs savs lēmums vai atteikums jāpamato ar likuma normu. Pretējā gadījumā CP darbinieka rīcība ir visdrīzāk patvaļīga un pārsūdzama.
Kā jānotiek pārbaudēm
Vēloties izdarīt kontroli, vai autovadītājs nav dzērumā, policistam ir jāievēro attiecīgi noteikumi. Pastāv divi kontroles veidi. Autovadītāja medicīniskā pārbaude notiek ārstniecības iestādē vai specializētajā medicīniskajā laboratorijā, un tās rezultāti tiek fiksēti protokolā. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaude tiek veikta uz vietas, izmantojot kontroles aparātu un fiksējot tā rezultātu protokolā. Ministru kabineta noteikumos «Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes kārtība» paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi atļauts veikt ar vadītāja rakstisku piekrišanu ne mazāk kā divu pieaicinātu personu klātbūtnē (tie nedrīkst būt policijas darbinieki), un par to tiek izdarīta atzīme transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā. Protokolu jāsāk aizpildīt pirms iepūšanas alkometrā, un protokolā jābūt jūsu parakstam, ka esat informēts par savām tiesībām divu stundu laikā pēc transportlīdzekļa pārbaudes veikt medicīnisko pārbaudi. Ja vadītājs atsakās no kontroles vai nepiekrīt tās rezultātiem, viņš divu stundu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas brīža jānogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. Ja arī ir aizdomas par CP negodīgumu, jūs tāpat divu stundu laikā varat veikt medicīnisko pārbaudi kādā ārstniecības iestādē.
Ja esat lietojis alkoholu un nedrīkstat turpināt braukšanu, jāatceras, ka mašīnas novietošana maksas autostāvvietā nav obligāta. Ja jums nav līdzi pasažiera, kas varētu turpināt to vadīt, varat izsaukt draugus, vai arī atstāt auto, ja tas atrodas vietā, kur ceļu satiksmes noteikumi atļauj tam stāvēt, un atgriezties pēc tā tad, kad tas būs iespējams.
Ātruma kontrole ar radariem
Latvijā tiek izmantoti radari «Barjer», «Iskra» un «Stalker», un tiem ir tehniskas īpatnības. «Barjer» un «Iskra» iespējamā kļūda ir 3 km/h, savukārt «Stalker», ja mašīna brauc ar ātrumu mazāk par 100 km/h, var kļūdīties par 5 km/h, bet, ja ar ātrumu virs 100 km/h, – pat par 7 km/h. Ceļu policijas sastādītājā protokolā ir jābūt uzrādītam arī iespējamajam mazākajam braukšanas ātrumam, ņemot vērā noteiktā radara tehniskos parametrus. Līdz ar to daudzās situācijās soda apmērs var būtiski mainīties. Instrukcijā «Par transporta līdzekļu ātruma noteikšanas ierīču pielietošanas kārtību» teikts, ka, kontrolējot braukšanas ātrumu, policijas patruļā jābūt vismaz diviem darbiniekiem.
Radaru nedrīkst izmantot, ja tam nav Latvijas Nacionālā metroloģijas centra izsniegta sertifikāta un uzlīmes, kas atrodas uz radara redzamā vietā, kā arī ceļa posmos, ja redzamības zonā tuvu viena aiz otras atrodas dažādas maksimālā braukšanas ātruma ierobežojuma ceļa zīmes (apdzīvotu vietu beigās un sākumā u.c.)
Vienmēr ir pamats tiesāties, ja CP godaprāts ir apšaubāms un autovadītāja pārkāpumu iespējams pierādīt tikai ar videoradara un fotoradara palīdzību, kurus Latvijā vēl neizmanto. Ja puses nevar pierādīt savu taisnību, visas šaubas ir par labu indivīdam.
Materiāls tapis sadarbībā ar juridisko konsultantu grupu «Certus», izmantoti E.Džeriņa un D.Škutāna sagatavotās interneta mājas lapas materiāli.
