Zemgales izglītības iestāžu vadītāju konferences «Skolu direktoru atestācija šodien un rīt», kas notika 4. janvārī, uzdevums bija izvērtēt atestācijai izvirzīto mērķu realizāciju.
Zemgales izglītības iestāžu vadītāju konferences «Skolu direktoru atestācija šodien un rīt», kas notika 4. janvārī, uzdevums bija izvērtēt atestācijai izvirzīto mērķu realizāciju, pozitīvo un negatīvo atestācijas organizācijā, norisē un dokumentācijā, diskutēt par atkārtotas atestācijas organizāciju.
Konferences dalībnieku pieņemtajā aicinājumā izteikts secinājums, ka atestācijas pirmā kārta ir noritējusi veiksmīgi, taču darba grupas analīze pierāda, ka tās gaitā un norisē ir vērojamas arī pretrunas, nepilnības, vienotas pieejas trūkums, liela daļa vērtējumu balstās uz subjektīvismu. Vispārizglītojošo un profesionālo skolu valsts atestācijas komisijas tiek aicinātas ņemt vērā priekšlikumus, secinājumus, atestācijas rezultātu analītiskos materiālus, sagatavojot normatīvo dokumentu bāzi direktoru atestācijas otrajam posmam.
Zemgalē – 48 eksperti
Zemgales reģionā atestācijai ir pakļauti 220 izglītības iestāžu vadītāji, no tiem 203 pamata un vidējās izglītības iestāžu un 17 profesionālās izglītības iestāžu vadītāji. No 1997. gada 12.novembra atestēti 190 pamata un vidējās izglītības un 14 profesionālās izglītības iestāžu vadītāji. Šajā laikā vairāki direktori aizgājuši pensijā, mainījuši darba vietu, viņu vietā direktoru pulkam nākuši klāt jauni cilvēki. Šogad pirmoreiz atestāciju izies vēl 29 pamatizglītības un vidējās izglītības, 6 profesionālās izglītības iestāžu vadītāji.
Atestācijas sākumā bez pieredzes bija eksperti un direktori, bez pieredzes – atestācijas komisijas. Novadā bija tikai daži eksperti, un tas atgrūtināja darba organizāciju. Augot ekspertu skaitam – pašreiz Zemgalē to ir 48 – bija iespēja nosūtīt ekspertus iestādes vadītāja darba izvērtēšanai atbilstoši izglītības pakāpei un statusam.
Daudzu izglītības iestāžu vadītāju un šo iestāžu kolektīvu ieguldītais darbs izglītības iestādes izaugsmē, vadītāju darbība un pašvērtējums ir pelnījis publicitāti un būtu apkopojams atsevišķā izdevumā pieredzes popularizēšanai.
Ierosina izmaiņas atestācijas norisē
Konferences sagatavošanā tika izmantoti katra direktora skolvadības vērtējuma rezultāti eksperta, komisijas novērtējumā, direktoru un ekspertu aptaujas rezultāti par to, kas būtu jāmaina nākamā posma atestācijā.
Analīzi par procesa norisi un rezultātiem šajā laikā veikusi vien sabiedriska organizācija Latvijas Izglītības forums, organizējot divas zinātniski praktiskas konferences.
Konferencē Jelgavā strādāja darba grupas, kurās apsprieda ieteikumus direktoru kvalifikācijas raksturojumam atbilstoši izglītības aktualitātēm, apsprieda kvalifikācijas kategoriju noteikšanu, raksturlielumus, vērtējuma metodiku. Direktori ierosināja izmaiņas atestācijas norisē un organizācijā jaunieceltajiem un atkārtotajai atestācijai pakļautajiem izglītības iestāžu vadītājiem, sniedza priekšlikumus ekspertu darbībai un izglītības iestāžu vadītāju tālākizglītības sistēmai.
Prasības pēc aktualitātes
Izglītības iestāžu vadītāju kvalifikācijas raksturojuma izstrādei jāatbilst normatīvajiem aktiem un izglītības šodienas aktualitātēm. Izglītības likuma 30.pants, Vispārējās izglītības likuma 11.pants un izglītības iestāžu paraugnolikumi nosaka jaunus izglītības iestādes vadītāju pienākumus, atbildību un tiesības. Daudz priekšlikumu ir izteikts par kvalifikācijas kategoriju noteikšanu. Viens no biežāk izteiktajiem jau Latvijas Izglītības foruma konferencēs bija papildināt profesionālās kvalifikācijas kategorijas ar ceturto – direktora eksperta kvalifikācijas kategoriju.
Raksturlielumi un vērtējuma metodika atsevišķos jautājumos pieļauj subjektīvismu un nenodrošina vienotus ekspertu vērtējumus. Daudzos punktos vērtējums atkārtojas un metodika izteikta ļoti vispārīgi un nekonkrēti, tas rada arī neatbilstību vērtēšanā. Funkciju raksturlielumos nav aktuālu, likumā noteiktu izglītības iestāžu vadītāju kompetences jautājumu izvērtēšanas kritēriju.
Paaugstināt kvalifikācijas kategoriju atkārtotā atestācijā ir direktora brīva izvēle vai arī – to izlemj pašvaldība, izglītības pārvalde un valsts izglītības inspektors. Atestācijā ierosina vērtēt tikai perspektīvās attīstības programmu vai izglītības iestādes vadītāja pašnovērtējumu, ir priekšlikums atestāciju apvienot ar iestādes akreditāciju.
Loģiski ir priekšlikumi nemainīt ekspertus konkrētam izglītības iestādes vadītājam, lai izvērtētu izaugsmes dinamiku.
Uztur izaugsmes nepieciešamību
Izglītības iestāžu vadītāju kvalifikācijai tiek izvirzītas arvien augstākas prasības, un atestācijas process ir gan profesionalitātes «vērtētājs», gan arī «skolotājs». Vai izglītības iestādes vadītāji varētu palikt vienā kvalifikācijas kategorijā, savas zināšanas piecu gadu termiņā nepapildinot? Tieši atestācijas procesā tās tiek apliecinātas, uzturēta izaugsmes nepieciešamība un radoša attīstība.
Ministru kabineta noteikumu viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt prasības un ieteikumus direktoru praktiskās profesionālās sagatavotības pilnveidei. Mēs, tāpat kā visas pasaules valstis, pārveidojam savu izglītības sistēmu, ko nosaka straujās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas. Izglītība ir galvenais līdzeklis, kas palīdzēs jaunajiem cilvēkiem veidot savu dzīvi bagātu un mērķtiecīgu grūti prognozējamā nākotnē. Kā to izdarīt, kā izglītības iestādes vadītājam radīt jaunās vērtību sistēmas paraugus, – tie ir arī direktoru atestācijā būtiski jautājumi.
Konferences dalībnieki aicināja šādas diskusijas organizēt arī citos valsts reģionos, tādējādi nodrošinot lielāku objektivitāti un iespēju saskatīt tendences skolvadības darbā.
Darbu turpinās darba grupa, konferences sagatavotāji apkopos analīzes materiālus, priekšlikumus. Tie tiks sagatavoti iesniegšanai Valsts atestācijas komisijām un publicēšanai presē.
Pateicība katram konferences dalībniekam, organizētājiem par aktīvo un ieinteresēto līdzdalību konferences sagatavošanā un darbā.
Pateicība katram izglītības iestādes vadītājam, skolotājiem, pašvaldībām, to vadītājiem, izglītības pārvaldēm, valsts izglītības inspektoriem par ieguldīto darbu izglītības iestāžu izaugsmē.
Sarmīte Krasta, izglītības valsts inspektore, Zemgales skolu direktoru atestācijas komisijas vadītāja
