Zviedrijas palīdzības projekta vadītājs Jelgavā G.Andersons teic, ka Nīčepingā izvietoto Baltijas jūras tirdzniecības kameras darbību pirms pāris gadiem nevar salīdzināt ar pašreizējām aktivitātēm – tik jūtami augot darba intensitāte un efektivitāte.
Zviedrijas palīdzības projekta vadītājs Jelgavā Gerts Andersons teic, ka Nīčepingā izvietoto Baltijas jūras tirdzniecības kameras darbību pirms pāris gadiem nevar salīdzināt ar pašreizējām aktivitātēm – tik jūtami ar katru gadu augot darba intensitāte un efektivitāte. Kameru uztur Sēdermanlandes lēnes valde, Pašvaldību savienība, pašvaldība un vēl daži finansētāji. Tās galvenais uzdevums ir veidot sadarbības sakarus ar Baltijas valstīm un atrast partnerus Zviedrijā citu valstu pārstāvjiem. Kameras vadītājs Uve Ulfsons uzsver, ka pēdējos gados ievērojami mainījusies arī situācija un attieksme Latvijā, lai gan daudzu zviedru uzņēmēju priekšstati par Latviju «ieciklējušies» gadus četrus piecus senā pagātnē. Tas esot aplami, jo kopumā sadarbība attīstījusies pozitīvi.
Kamerai izveidojusies lietišķa sadarbība ar Latvijas Attīstības aģentūru, īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu. Līdz šim sadarbības sakari vairāk koncentrēti Rīgā. Zviedrijas uzņēmējus Latvijā galvenokārt interesējot sagatavju piegādātāji kokrūpniecībā, pakalpojumu nodrošinājums informācijas tehnoloģiju firmām. Kamera esot ieinteresēta konferenču kompleksa izveidē, savas prāmju līnijas izveidē starp Rīgu un Stokholmu. Savukārt metālapstrādes uzņēmumu Latvijā interesējot ražotne, kas varētu presēt un izlocīt lielas metāla detaļas, piemēram, vecāku SAAB automašīnu modeļu durvis. Kameras pārstāvji interesējušies par RAF presēm, bet Finansu ministrija atbildējusi, ka tās pārdotas, lai gan faktiski, pēc uzņēmuma kreditoru komitejas vadības ziņām, pārdošanas līgums vēl nemaz nav parakstīts.
Par sadarbības nepilnībām U.Ulfsons norāda, ka mūsu valstī joprojām vērojama varas birokrātija. Savukārt, izbraucot ārpus Rīgas, uzņemšana esot visai neprofesionāla. Pašvaldības un valsts iestāžu vadošo darbinieku domāšanā dominējot padomiskais stils, cenšanās «iesmērēt» vecus uzņēmumus, kas šodienas skatījumā nevar būt interesanti. Kameras vadītājs vēlētos panākt jaunās domāšanas ienākšanu un cer, ka jaunajās reģionu struktūrās un aģentūrās darbiniekiem «būs pareizā izglītība un attieksme pret ārvalstu investoriem».
Lielas problēmas zviedru skatījumā sagādā muita. Lai izvestu preci no Latvijas, uzņēmēji esot spiesti dot kukuļus. Pie kam tas netiekot prasīts tiešā veidā, to nākoties pašiem uzminēt. Pagājušajā vasarā kamera šo jautājumu akcentējusi augstākā līmenī un problēmas mazinājušās. Arī kravu transportēšana no Rīgas ostas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju esot ievērojami dārgāka. U.Ulfsons norāda, ka, sākot sadarbību, tiekot novērtēta uzņēmuma vadība, jo ar gados vecākiem vadītājiem esot grūtāk kontaktēties nekā ar jaunajiem.
No tūrisma viedokļa Rīga un apkārtējās pilsētas (Sigulda, Jūrmala, arī Jelgava) tiek vērtētas kā perfekta brīvdienu pavadīšanas vieta, vienīgi pašreizējā prāmja satiksme esot neapmierinoša. Zviedrus interesējot arī medību un zvejas braucieni.
