Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja direktorei Maijai Matīsai jau ilgus gadus otrā dzīve paiet viņpus un šaipus skatuves kulisēm.
Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja direktorei Maijai Matīsai jau ilgus gadus otrā dzīve paiet viņpus un šaipus skatuves kulisēm.
«Sevi neatceros bez teātra,» teic Maija. Šķiet, viņu priecē atmiņas par to, ar kādu rotaļīgumu teātris spēlēts kopā ar bērnības dienu draudzenēm. Pašas radījušas savu varoņu skatuves gaitu scenārijus, ko izspēlējot nav bijis par grūtu replikas izteikt «svešvalodā». Likumsakarīgi improvizētajām mizanscēnām sekoja dalība pilsētas Pionieru nama dramatiskajā kolektīvā, visbeidzot – režisores Lūcijas Ņefedovas izauklētajā trupā, kas jau no laika gala strādājusi «profesionāļu režīmā». Tiesa, savulaik tik dzelžainais mēģinājumu grafiks kļuvis «vaļīgāks». Visiem darbs dzen darbu, tomēr to līdzsvaro aktieru entuziasms. Skatītājs taču nav muļķis un redz, ka izrādēs nereti ir vairāk patiesības nekā dzīvē – gluži kā Streiča filmās. Vēl jo vairāk mūsdienās, kad dažs tēlo, vai no ādas laukā līzdams.
Maija domā, ka īstās skatuves pieredze palīdz ne tikai būt dabiski brīvam, bet arī ikdienas saskarsmē atsijāt graudus no pelavām. «Teātris man ir kā baznīca.»
Starp citu, «īsto» Alunānu viņa, memoriālās mājas nākamā saimniece iepazinusi tieši teātrī. «Līdz tam pat nevarēju iedomāties, ka mana darba diena paies kopā ar «muzeja žurkām»». Saprotams, tikpat ātri kā maldīgie priekšstati par Teātra tēvu, kura lugas «Visi mani radi raud» varone Maija vēlāk spēlēta ar īpašu degsmi, nozīmi zaudējuši arī pašas stereotipi par muzejniekiem.
Līdzīgi bijis ar citu tagad tik mīļu vaļasprieku. «Es? Dārzā? Nemūžam!» – tāda reiz bijusi topošās vēsturnieces pārliecība. Tagad Maija, kuras iemīļotākā lasāmviela ir un paliek sacerējumi par vēstures tēmām, ar lielāko prieku savā dārzā apčubina vai katru puķīti. «Mana māja patiešām ir mana pils.» Joprojām neatsakoties no iespējas paceļot, Maija tomēr jūtas kā kārtīgs latvietis – vietsēdis. Viņasprāt, vērtības var mainīties, tomēr ir viena svēta lieta, no kuras nevar tā vienkārši atteikties – kaimiņš. Arī šajā ziņā Maijai paveicies.
