Sācies jauns gadu simts un tūkstotis. Pirmajā dienā gadījās braukt ar pilsētas autobusu Ozolnieku virzienā.
Sācies jauns gadu simts un tūkstotis. Pirmajā dienā gadījās braukt ar pilsētas autobusu Ozolnieku virzienā. Transportlīdzeklim pārripojot Driksas tiltu, redzams, ka to goda stājā pavada divi savu laikmetu aristokrātu tēli, kuru pēcnācēju uzdevums bija, nostiprinot iekarojumus, radīt paklausīgus dzimtcilvēkus.
Tālajos sensenajos laikos mūsu senči nespēja pretoties iekarotājiem, bet tagad toreizējo iekarotāju tēli kļuvuši par tilta sargiem, sagaida un pavada agrāko dzimtcilvēku pēcnācējus goda stājā. Esam pārlaiduši karus un iekarotājus, nezaudējot savu tautiskuma izjūtu. Ne vāciskošanas, ne pārkrievošanas, ne internacionalizācijas laikos.
Laikam pats Staļins sakautrējās par saviem darbiem un 1945. gadā pavēlēja uzrakstīt citu PSRS himnu. Tagad šīs himnas melodijai radīts cits teksts. Šķiet, lielajai krievu tautai ir daudz grūtāk atrasties demokrātisko pasaules tautu saimē, jo allaž traucē totalitārās varas mantojuma paliekas sabiedrības apziņā. Demokrātijas izpratne cilvēkos veidojas gadu simtos, tādēļ desmit gadu ir pārāk īss laika sprīdis sabiedrībai bez pieredzes neierastā politiskā vidē.
Arī mēs ar savu nelielo desmit gadu pieredzi kuļamies kā pliki pa nātrēm – vairāk dzēlumu nekā demokrātiskas veselības. Tagadējās Saeimas – 5., 6., 7. – veidojušas astoņas valdības, no kurām trijās strādājis Andris Šķēle – viens no vispretrunīgākajām personībām tagadējā Latvijas politikā. «Latvijas ceļa» iekšējās pretrunas deva iespēju viņam apstiprināt savu neatbilstību politiska līdera lomai demokrātiskā sabiedrībā.