«Pūķa gads tiešām bija ugunīgs, un ugunsdzēsējiem iznāca saskarties ar nopietnām nelaimēm – pat katastrofām,» atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
«Pūķa gads tiešām bija ugunīgs, un ugunsdzēsējiem iznāca saskarties ar nopietnām nelaimēm – pat katastrofām,» atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis.
Kopumā 2000. gadā Jelgavā un rajonā ugunsgrēkos bojā gājuši vienpadsmit cilvēki – pērn tādu bija septiņi. Arī materiālie zaudējumi Jelgavā palielinājušies par vairāk nekā 65 tūkstošiem latu, bet rajonā – par vairāk nekā 102 tūkstošiem latu. Aldis Feldmanis šos statistikas datus skaidro gan ar to, ka gadā bijis vairāk ugunsgrēku, gan ar to, ka noticis krietni vairāk ļoti lielu nelaimju.
Joprojām kā gada lielāko un smagāko nelaimi ugunsdzēsēji vērtē Līvbērzes dzelzceļa katastrofu aizvadītā gada pavasarī. Taču neparasti daudz nopietnu ugunsgrēku bijis arī lielos kokapstrādes uzņēmumos. Pēdējais notika Līvbērzes pagastā, kad novembra nogalē nelaime izcēlās kokapstrādes uzņēmumā «Jegawood». Šīs nelaimes A.Feldmanis saista ar dažādām kļūmēm tehnoloģijas procesā – vai nu iekārtas nav atbilstošā tehniskā stāvoklī, vai arī uzņēmuma darbinieki tās nepareizi lieto. Taču par ugunsnelaimi kokapstrādes uzņēmumā «Sadzīves mēbeles» atbildība jāuzņemas tā vadītājam, kas nebija gādājis, lai darba telpās būtu atbilstošas lampas. Tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vairāk un smagāki bijuši arī ugunsgrēki dažādās lauksaimniecības ēkās. Tajos šogad miruši piecdesmit dažādi mājlopi. Kaut gan materiālie zaudējumi ir krietni lielāki nekā 1999. gadā, Jelgavas brigādes priekšnieks uzsver, ka izdevies glābt gan materiālās vērtības, gan daudzus cilvēkus, kuru vidū ir arī kāds bļitkotājs, ko ugunsdzēsēji izglāba 2000. gada pavasarī.
Pagājušajā gadā bijuši vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi. Tomēr, izvērtējot gadu kopumā, A.Feldmanis secina, ka cilvēki kļuvuši daudz neuzmanīgāki un paviršāki. To apliecina arī fakts, ka 2000. gadā gandrīz dubultojies reģistrēto kūlas dedzināšanas gadījumu skaits. Ļoti pavirši bijuši arī smēķētāji – pilsētā vien neuzmanīgas pīpēšanas vai nomesta izsmēķa dēļ izcēlušies 37 ugunsgrēki.
Jelgavā un rajonā 2000. gadā
Reģistrēti 295 ugunsgrēki;
ugunsgrēkos bojā gājuši 11 cilvēki;
kopējie materiālie zaudējumi ir 208 037 lati;
46 reizes ugunsdzēsēji veica glābšanas darbus;
156 reizes sniedza palīdzību iedzīvotājiem, policijai un uzņēmumiem;
bijuši 215 maldinājumi;
pilsētā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts martā un maijā; rajonā – martā un aprīlī.
rajonā visvairāk ugunsnelaimju noticis Cenu pagastā un Kalnciemā.
