Ložmetējkalnā notika gadskārtējais piemiņas pasākums Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu strēlniekiem.
Ložmetējkalnā notika gadskārtējais piemiņas pasākums Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu strēlniekiem. Tā ir lieliska iespēja pulcēties vecajiem karavīriem, lai dalītos atmiņās, kā arī labs veids, kā ieinteresēt jauno paaudzi par savas valsts vēsturi, uzskata Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona komandieris Armands Fridrihsons. Pasākums sākās ar aizlūgumu un garīgās mūzikas koncertu Kalnciema-Klīves baznīcā. Pēc tā pie Silenieku pieminekļa, ko 1926. gadā atklāja prezidents Jānis Čakste, notika svinīgs piemiņas brīdis un Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona jaunsargi un zemessargi nodeva zvērestu. Pasākums turpinājās ar atceres brīžiem pie Strēlnieka mātes kapa Ložmetējkalnā un Antiņu brāļu kapos. Pēc tam daļa dalībnieku devās uz Brāļu kapiem Rīgā, bet pārējie Ložmetējkalnā iekūra ugunskurus, pie kuriem, malkojot kafiju vai karstvīnu, kavējās atmiņās par 1916. gada Ziemassvētku notikumiem. Oficiālajā pasākuma norisē ietilpa arī uguņošana. Ložmetējkalnā varēja sastapt puišus un vīrus gan latviešu strēlnieku, gan arī ķeizariskās Vācijas karaspēka formas tērpos.
