Mērniecības firmas «Ģeometrs AM» direktoram Andrim Mazkalniņam skolas un studiju gadu vaļaspriekus – tulpju šķirņu kolekcionēšanu un fotografēšanu – pēdējos septiņos gados nomainījis darbs un hobijs vienlaicīgi – mērniecība.
Mērniecības firmas «Ģeometrs AM» direktoram Andrim Mazkalniņam skolas un studiju gadu vaļaspriekus – tulpju šķirņu kolekcionēšanu un fotografēšanu – pēdējos septiņos gados nomainījis darbs un hobijs vienlaicīgi – mērniecība.
«Tā kā firma nav liela un man vienlaicīgi jāpilda administratīvie un ražošanas darba pienākumi, klasiskajā izpratnē atvaļinājumā neesmu bijis vairākus gadus. Tas, protams ir slikti, bet diemžēl ilgāk par dažām dienām atpūsties neļauj ne klienti, ne konkurenti,» stāsta Andris.
Brīžos, kad tiek izbrīvēts laiks, lai to pavadītu kopā ar draudzeni Kristīni, notiek nelieli izbraukumi pa Latviju. Svētdienās gluži kā rituāls Andrim un Kristīnei ir kopā ar rotveileru Džersi aizbraukt uz Ragaciema jūrmalu vai mežu vienkārši pastaigāties.
Interese par mērniecības vēsturi un ģeodēziskajiem instrumentiem Andrim radās jau studiju gados, kad kopā ar kursa biedriem pētīta sena lielformāta karte. Kopīgi restaurēts arī kāds sens ģeodēziskais instruments, kas tagad apskatāms Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ģeodēzijas katedras mūsdienu ģeodēzisko instrumentu priekšteču stendā.
Pērn Lietuvā apmeklējot tās lielāko pilsētu muzejus, Andri, protams, visvairāk interesēja ar viņa profesiju saistītās senlietas un kartes. Par piemiņu tika iegādāta 17. gadsimta Eiropas daļas kartes reprodukcija, kurā var saskatīt arī Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Mītavu. Tagad šī karte atrodas kabinetā pie sienas, taču Andris spriež, ka tā nav tikai biroja nieciņš. Mērnieks ievērojis – kamēr viņš iziet no kabineta, lai nokopētu kādu dokumentu, klienti mēdz aizrautīgi pētīt seno karti.
Mērnieku interesē Jelgavas Trīsvienības baznīcas torņa liktenis, un viņš zina vairākas ar to saistītas leģendas. Kāpēc vācu vai krievu karaspēks kara laikā torni neuzspridzināja? Viena versija – to kā orientieri izmantoja lidmašīnas, otra – Trīsvienības baznīcas torņa smailei Latvijas brīvvalsts laikā tika noteiktas precīzas koordinātas, un tā kalpoja kā orientieris Rīgas Pētera baznīcas tornim, kas tolaik bija viens no Latvijas galvenajiem mērniecības atbalsta punktiem. Tādēļ arī no mērniecības viedokļa ir ļoti svarīgi atjaunot Trīsvienības baznīcas torni.
A.Mazkalniņš cer, ka nākotnē ar mērniecību saistīto lietu kolekcionēšanai un vēstures izpētei varēs veltīt vairāk laika. Viņš gribētu paplašināt savu kolekciju un apmeklēt Latvijas Mērniecības muzeju Mālpilī un tāda profila muzejus ārzemēs.
