Rīgā notikušā Latvijas IV sporta kongresa galvenā vadlīnija bija iespēja dažādu sporta organizāciju pārstāvjiem apspriest turpmākās virzības mērķus un analizēt sadarbības iespējas.
Rīgā notikušā Latvijas IV sporta kongresa galvenā vadlīnija bija iespēja dažādu sporta organizāciju pārstāvjiem apspriest turpmākās virzības mērķus un analizēt sadarbības iespējas.
To sporta kongresa preses brīfingā pavēstīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs Einars Fogelis, norādot, ka kongresā tiek akceptēta Latvijas sporta attīstības stratēģija un darbības pamatvirzieni, ziņo aģentūra BNS.
«Ir jūtama arī dažu dalībnieku nostalģija pēc dzelžainās valsts rokas,» atzina E.Fogelis, «tomēr, ja esam izveidojuši demokrātisku sabiedrību, jāsaprot, ka nekas tāds vairs nav iespējams.» Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš atzīmēja, ka nepieciešams izstrādāt kompleksu sacensību sistēmu, kuras uzturēšanā būtu ieinteresēti visi – valsts, pašvaldības, sporta organizācijas un federācijas, kā arī sabiedriskas organizācijas.
Pilnveidojot sporta struktūru, paredzēts valstī rīkot galvenās sporta sacensības – Latvijas sporta spēles, kas pārņemtu labāko no PSRS kādreiz populārajām spartakiādēm. «Ir laba pieredze, kas gan pēdējos savienības gados tika sagandēta ar formālismu,» norādīja V.Baltiņš. «Baidoties no nosaukuma, nevajadzētu nepamanīt būtību. Sistēmu ilgu gadu laikā bija izstrādājušas gudras galvas. Tā ir iespēja salīdzināt sevi ar sev līdzīgiem,» pauda V.Baltiņš, piebilstot, ka LOK nebūs tā, kas visu rīkos, un tik nozīmīga pasākuma īstenošanai nepieciešamos līdzekļus nevarēs nodrošināt no viena avota. Nepieciešamību pēc Latvijas sporta spēlēm, kurās piedalītos visu vecuma grupu iedzīvotāji, formulēja E.Fogelis: «Arī sportam Latvijā ir nepieciešami savi dziesmu svētki.» Rezumējot kongresa rezultātus, viņš teica, ka ir gandarīts par tā norisi, jo tika noteiktas Latvijas sporta politikas pamatnostādnes un galvenie sporta attīstības uzdevumi nākamajiem četriem gadiem.
Kongresā piedalījās valdības pārstāvji – premjers Andris Bērziņš, finansu ministrs Gundars Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kā arī Saeimas Izglītības un kultūras komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.
237 kongresa delegātu vidū bija arī jelgavnieki Valdis Ilmers, Juris Kaminskis, Guntis Malējs, Ilze Bome, Viktors Valainis un Zilvija Poča. Pilsētas Sporta lietu valdes priekšsēdētājs V.Ilmers, «Ziņām» komentējot savus iespaidus, teica: «Protams, ir labi, ka kongresu apmeklēja augstas valsts amatpersonas, diemžēl nepiedaloties visā tā darbā. Vārdos jau sportu atbalsta visi, taču darbi bieži vien tam neseko. To var teikt arī par sporta likumu, par kuru jau tik ilgi runāts, – droši vien to gaidīsim vēl vismaz divus gadus. Arī par bērnu un jaunatnes sportu jāsaka tas pats – vienmēr tikai «atbalstīsim», «attīstīsim», «radīsim iespējas» utt., taču naudas kļūst aizvien mazāk, samazinās ārpusskolas nodarbību iespējas. Tas pats attiecināms uz augstskolu sportu un kopumā uz sportu visā izglītības sistēmā. Zinu, ka vārds «obligāti» daudziem nepatīk, tomēr ir nepieciešams bērnudārzos, skolās, augstskolās pieradināt pie sporta ikdienā – vēlāk to izdarīt ir gandrīz neiespējami. Jāapzinās, ka pie ārsta dodas, lai izārstētos, savukārt ar sportu nodarbojas, lai nesaslimtu.
Tomēr neapstrīdama ir sporta darbinieku vēlme un ieinteresētība sakārtot sporta dzīvi valstī, taču grūtākais ir izvēlēties pareizo ceļu, kā to darīt.»
Galvenie sporta attīstības uzdevumi 2001. – 2004. gadam
1. Pieņemt sporta likumu
1.1 Saskaņot un iesniegt Sporta likumprojektu Saeimā.
1.2. Sagatavot Sporta likumam pakārtotos tiesību aktus.
2. Uzlabot starpnozaru sadarbību
2.1. Nacionālajai Sporta padomei koordinēt valsts pārvaldes institūciju darbību visu līmeņu izglītības iestādēs, pašvaldībās, sabiedriskajās sporta organizācijās, veselības aprūpes, iekšlietu un valsts aizsardzības struktūrās.
2.2. Veikt pasākumus sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanai:
2.2.1. pilnveidot informācijas apmaiņu starp valsts, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību, veidojot vienotu informācijas tīklu un informējot iedzīvotājus par lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējām;
2.2.2. sekmēt olimpiskās kustības popularizāciju izglītības iestādēs;
2.2.3. veicināt sporta ētikas un antidopinga propagandu.
2.3. Nodrošināt iespējas katram nodarboties ar piemērotām fiziskām aktivitātēm:
2.3.1. sekmēt trīs obligāto sporta stundu noteikšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un nodrošināt iespējas nodarboties ar sportu visu līmeņu un nozaru izglītības iestādēs;
2.3.2. izvērtēt iedzīvotāju fizisko sagatavotību un izstrādāt vienotu sporta normatīvu modeli izglītības iestādēm, popularizējot to un sekmējot jauniešu sagatavošanu dienestam;
2.3.4. īstenot sporta būvju attīstības programmu, paredzēt to akreditēšanu, nodrošināt sporta bāzu pieejamību, veicinot iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu sportā un integrāciju sabiedrībā.
2.4. Nodrošināt sporta speciālistu tālākizglītības ieguves iespējas.
2.5. Atbalstīt lietišķo un zinātnisko pētījumu veikšanu sportā.
3. Pilnveidot sporta struktūru
3.1. Noteikt optimālu kompetenču sadali valsts, pašvaldību institūcijām un sabiedriskajām sporta organizācijām, paredzēt darbības virzienus un nepieciešamos pasākumus.
3.2. Pilnveidot sabiedrisko sporta organizāciju darbu, nosakot valsts atbalstāmās programmas sporta veidos un tautas sportā.
3.3. Sniegt atbalstu talantīgiem sportistiem, nodrošināt sporta meistarības un veselības aprūpes iespējas.
3.4. Noteikt valsts galvenās sporta sacensības, paredzot Latvijas sporta spēles (Olimpiāde).
Rezolūcijas izpildei katrai institūcijai vai organizācijai ir tiesības noteikt savus darbības virzienus, izvirzīt uzdevumus un sasaukt forumus.
