Jelgavā no 524 pašvaldības mājām privatizācijai nodotas 516 jeb 98,47 procenti. No 220 valsts namiem Jelgavā un rajonā privatizācijai nodotas 192 mājas jeb 87 procenti. Kopumā Latvijā privatizācijai nodoti 90 procenti mitekļu.
Jelgavā no 524 pašvaldības mājām privatizācijai nodotas 516 jeb 98,47 procenti. No 220 valsts namiem Jelgavā un rajonā privatizācijai nodotas 192 mājas jeb 87 procenti. Kopumā Latvijā privatizācijai nodoti 90 procenti mitekļu.
Dzīvojamo māju privatizācija visvairāk kavējas Rīgā un Daugavpilī. To, veicot privatizāciju raksturojošo rādītāju analīzi septiņās lielajās Latvijas pilsētās, secinājis Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš.
Rīgā privatizācijai nodotas 2233 dzīvojamās mājas jeb 43 procenti no kopskaita. Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija sagatavojusi un uz pašvaldības vārda Zemesgrāmatā reģistrējusi 3264 dzīvojamo namu, kas veido 62 procentus no kopskaita. Rīgā arī veicams visvairāk darba, izgatavojot zemes robežu plānus. To vēl nav 19,7 procentiem māju, bet Zemesgrāmatā jāreģistrē 37,8 procenti ēku. Savukārt Daugavpilī sākta 715 dzīvojamo māju, kas veido 64 procentus no kopskaita. Privatizācija aizkavējusies sakarā ar Latvijas Dzelzceļa māju pārņemšanu pašvaldības pārziņā.
Latvijas rajonos privatizācijai piedāvāti 91,92 procenti dzīvokļu. Visveiksmīgāk privatizācija norisinās Tukuma rajonā, kur tai nodoti 99,7 procenti dzīvokļu, Kuldīgas un Krāslavas rajonā (99 procenti), Ludzas, Ogres un Rēzeknes rajonā (98), Cēsu, Balvu un Limbažu rajonā (97), Valmieras, Talsu un Gulbenes rajonā (96), Aizkraukles, Bauskas un Saldus rajonā (95), Preiļu un Alūksnes rajonā attiecīgi 93 un 90 procenti.
Privatizācijai visus dzīvokļus piedāvājušas 247 pašvaldības. Visveiksmīgāk dzīvojamo māju privatizācija notiekot rajonu centru pilsētās, neskaitot septiņas lielākās. Privatizācijai pilnībā piedāvāti dzīvokļi deviņās pilsētās – Aizkrauklē, Balvos, Bauskā, Kuldīgā, Madonā, Preiļos, Talsos, Valkā un Valmierā.
