Līvbērzes pagastā saņemtas sešas sūdzības par ģimenes ārstes darbu. Pašvaldība lauzusi īres līgumu ar mediķi.
Līvbērzes pagastā saņemtas sešas sūdzības par ģimenes ārstes darbu. Pašvaldība lauzusi īres līgumu ar mediķi.
Ģimenes ārste Indra Alksne pagastā strādā kopš 1996. gada, tad uz laiku aizgājusi bērna kopšanas atvaļinājumā, bet 1998. gadā darbu atsākusi. Viņai ir ģimenes ārsta sertifikāts, no 1. janvāra uzsākta arī ārsta privātprakse. Pagasta Padome ierādīja telpas un noslēdza līgumu par to īri. Taču tad pašvaldība saņēma ambulances feldšeres Tamāras Prussakovas atklāto vēstuli, kurā norādītas vairākas nepilnības ārstes darbā, – ģimenes ārste nav pieejama pacientiem brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlajās vakara stundās. Šajā laikā nenotiek arī mājas vizītes, mediķe nebrauc vizītēs uz Vārpas ciematu, viņa esot brutāla un nekorekta ne tikai pret saviem pacientiem, bet arī pret padotajiem, bieži dodoties uz semināriem un konferencēm, iepriekš neizliekot paziņojumu par prombūtni utt..
Pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele skaidro, ka pašvaldībā vairāki iedzīvotāji sūdzības izteikuši arī mutiski, tāpēc 27. decembrī Padomes sēdē nolemts lauzt īres līgumu ar ārsti: «Līgumu lauzām un nolēmām to atjaunot tikai uz sešiem mēnešiem, vēlāk neierādot jaunas telpas. Pēc tam notika nopietna saruna starp ārsti, Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles direktoru un rajona Padomes Veselības un sociālo lietu departamenta direktori, kā rezultātā nonācām pie secinājuma, ka pusgada laikā vērīgi lūkosimies, kā strādā ārste, tad skatīsimies, vai līgumu pagarināt vai ne.»
Nellija Empele uzskata, ka šāda situācija pagastā izveidojusies tikai tāpēc, ka iedzīvotājiem nav izvēles iespēju: «Pagastā ir tikai viens ģimenes ārsts, kas arī apkalpo vairumu cilvēku. Mūsu pašvaldībā ir ļoti maz tādu, kas varētu izvēlēties un izbraukāt pie ārsta pilsētā. Cilvēki arī baidās sniegt sūdzības, jo viņi ir atkarīgi no šīs ārstes, bet pašvaldības uzdevums ir aizsargāt iedzīvotāju intereses. Patlaban mēs vēl neatmetam domu par alternatīvas meklēšanu, ja arī pēc noteiktajiem sešiem mēnešiem situācija nemainīsies.»
Pašvaldību uztrauc ne tikai iedzīvotāju sūdzības, bet arī tas, ka ārste darbā pieņēmusi tikai vienu no līdzšinējām palīdzēm: «Ja otrs cilvēks netiks pieņemts darbā, būs zaudēta viena darba vieta, kas arī pagastā nav maz.»
Nelliju Empeli uztrauc tas, ka līdz šim ļoti daudz darīts medicīniskās aprūpes uzlabošanā, taču tagad šķiet, ka ārste pūliņus nav novērtējusi: «Mēs Vārpas ciematā izveidojām doktorāta filiāli, bet mediķe tur sākotnēji aizbrauca pacientus pieņemt tikai pāris reižu, skaidrojot to kā neekonomisku darbību. Tikai pēc izsaukuma uz Padomes sēdi situācija mainījusies. Kopā ar slimokasi iegādājāmies arī automašīnu ārstei, bet viņa to neizmanto. Arī doktorātam iekārtotas jaunas telpas, bet konflikta dēļ tās netiek izmantotas.»
Kā pēdējo soli pašvaldība uzskata Medicīniskās aprūpes un darba spēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas piesaistīšanu, kas arī izvērtēs mediķes darbu.
Primārās aprūpes ārste Indra Alksne uzskata, ka šī situācija nav normāla un visi pārmetumi ir neobjektīvi: «Tāpēc es pati, negaidot pašvaldības rīcību, uzaicināju inspekciju, lai izvērtē manu darbu un norāda uz kļūdām. Tad man būs skaidrs, kā darbu turpināt.»
Indra Alksne atzīst, ka Vārpas ciematā pacientus pieņem reizi nedēļā un tikai retu reizi pēc sazināšanās ar filiāli un informācijas, ka ārsti tur neviens negaida, atļāvusies uz Vārpu neaizbraukt. Viņa arī teic, ka, protams, šāda braukāšana dažu pacientu dēļ ir neekonomiska. Arī par auto izmantošanu ārste nav vienisprātis ar pašvaldību: «Tad, kad man vajag braukt mājas vizītēs uz attālākiem nostūriem, es izmantoju transporta pakalpojumus, bet centrs nav plašs, tāpēc šeit var izstaigāt kājām, arī gadījumā, ja jādodas uz slimokasi, braucu ar sabiedrisko transportu, jo ir ekonomiski neizdevīgi izmantot mašīnu un šoferi. Jāatzīst, ka mājas vizītes laukos bieži netiek pieteiktas – laucinieki ir stipri cilvēki, ja kas iesāpas, iedzer aspirīnu un nāk pie daktera paši. Savukārt ārsta palīdze darbā nav pieņemta tikai tāpēc, ka nespēj uzrādīt vajadzīgos izglītības dokumentus.»
Ārste nevarēja izteikties par sūdzībām, kas ienākušas pašvaldībā, jo neesot ar tām iepazīstināta. Atklāto vēstuli gan viņa ir redzējusi un uzskata to par neobjektīvu: «Galvenais, kas mani satrauc, ir īres līgums ar pašvaldību, ja tas tiks pagarināts tikai uz sešiem mēnešiem, tad man būs grūti plānot savu nākotni. Es nebūšu mierā ar šādu variantu.»
Viduslatvijas slimokases Jelgavas filiāles direktors Jānis Vērzemnieks skaidro, ka patlaban likumā par pašvaldībām ir noteikti grozījumi, kas paredz, ka pašvaldībai vairs nav jānodrošina primārās aprūpes ārsts ar telpām, bet gan jānodrošina primārās medicīniskās aprūpes pieejamība: «Mēs to, protams, saprotam kā atbilstošu telpu ierādīšanu, taču īsta skaidrojuma šim jēdzienam nav. Man tikai ļoti negribētos, ka konflikta rezultātā ciestu iedzīvotāji, – viņiem ir jāsaņem kvalitatīva medicīniskā aprūpe, neņemot vērā nekādas domstarpības.»