Pērnā gada augustā darbu sāka Zemgales rapša audzētāju kooperatīvs «Latraps».
Pērnā gada augustā darbu sāka Zemgales rapša audzētāju kooperatīvs «Latraps». Tā dibinātāji spriež, ka tieši 2001. gads būs izšķirošais un parādīs, vai kooperatīvs ir dzīvotspējīgs. Pagājušonedēļ kārtējā kooperatīva «Latraps» pilnsapulcē tā biedri sprieda par padarīto, nākotnes plāniem un jaunu biedru uzņemšanu.
Kooperatīvā iesaistījušies
17 rapša audzētāju, galvenokārt no Dobeles un Jelgavas rajona, bet ir arī biedri no Aizkraukles. Pilnsapulce pieņēma lēmumu par divu jaunu biedru uzņemšanu. Pašlaik kooperatīvs nodarbojas ar izaudzētā rapša realizāciju, biedru apgādi ar sēklām, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, nodrošina rapša kaltēšanu un tīrīšanu, bet nesniedz tehnikas pakalpojumus.
Rapsis veiksmīgi pārdots igauņiem
Rapša audzētāju kooperatīva izpilddirektors Edgars Ruža uzskata, ka galvenais ieguvums ir pērn sadarbībā ar firmu «Kesko Agro Latvija» Igaunijai realizētās divtūkstoš tonnas rapša par izdevīgu cenu, kas bija augstāka par Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas piedāvāto.
Savukārt «Latraps» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš spriež, ka svarīgi ir tas, ka kooperatīvs pusgada darbības laikā spējis pierādīt kooperācijas vajadzību un iespējamību Latvijā. Arī tas, ka dažas dīleru firmas izrāda nemieru, esot labs rādītājs. «Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā kooperatīvs kļuvis par dzīves nepieciešamību. Tiem zemniekiem, kas negrib kļūt par dīleru, uzpircēju, privatizēto un ārzemnieku īpašumā nonākušo pārstrādes uzņēmumu ķīlniekiem, citas izejas nav – jākooperējas,» tā Juris Lazdiņš.
Gandarījums ir arī par iespēju kooperatīva biedriem realizēt lētākas sēklas, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, līdz ar to uz katru rapša hektāru izmaksas samazinot par 14 latiem. Kooperatīva vadība uzskata, ka tas nav maz, sevišķi ņemot vērā pēdējo neoficiālo informāciju, ka hektārsubsīdijas graudaugiem šogad būšot 11 latu par hektāru, bet rapsim un griķiem – 15 latu par hektāru. Jāpiebilst, ka kopā ar zemes apstrādi viena rapša hektāra izmaksas ir aptuveni 200 latu.
E.Ruža pārliecināts, ka ietaupītie 14 lati nav izmaksu samazināšanas griesti un šo skaitli var trīskāršot.
Galamērķis – biodīzeļa degvielas ražošana
«Latraps» biedri, izpētījuši kooperācijas lielvalstu Zviedrijas, Spānijas un Francijas pieredzi, nāca pie secinājuma, ka no biedru iemaksām jāveido sociālais kapitāls, kas tālāk kalpotu par sākumkapitālu kādam lielam starptautiskam investīciju projektam. Kooperatīva biedrs Juris Cīrulis pārliecināts, ka pajas lieluma noteikšana ir viens no smagākajiem jautājumiem arī citiem kooperatīviem un saistīts ar zināšanu trūkumu par paju mehānisma veidošanu. Plānots, ka viena «Latraps» paja varētu atbilst 10 tonnām rapša.
Par vienu no darbības galamērķiem kooperatīvs uzskata biodīzeļa degvielas ražošanu, jo ar to nav piesātināts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas tirgus. «Latraps» cer arī uz valdības atbalstu, jo bez tā nevar piesaistīt ārvalstu investīcijas.
«Atšķirībā no bioetanola, kas ir privāts projekts, biodīzeļa ražotne ir sabiedrisks projekts, kurā tiktu iesaistīti daudzi zemnieki, kas gūtu ne tikai pastarpinātus labumus, bet arī tiešu rezultātu – peļņu,» skaidro Edgars Ruža.
Lietuvā biodīzeli jau ražo, Igaunijā sākts rūpnīcas projekts, diemžēl Latvijā notiek grūta cīņa ar valstiskiem spēkiem. E.Ruža domā, ka Zemkopības ministrijai nav principiālas koncepcijas lauksaimniecības attīstībai un izpratnes par rapsi un biodīzeli.
Statistika liecina, ka Latvija ik gadu importē augu eļļu par 15 miljoniem latu, bet lopbarības piedevas – par aptuveni četriem miljoniem latu.
Konceptuāli atbalsta, reāli – ne
2001. līdz 2003. gada lauksaimniecības attīstības programmā rapša audzēšana nosaukta par prioritāru. Taču par valdības patieso attieksmi liecina tas, ka 1998. gadā rapša audzētāji saņēma 30 latu par hektāru, 1999. gadā – 20 latu, 2000. gadā – 16 latu, bet 2001. gadā saņems no 11 līdz 15 latiem. Vai zemniekam, uzlūkojot šos skaitļus, nozare šķiet prioritāra un perspektīva?
«Valdība runā par graudu pārprodukciju, bet neatbalsta rapša kā alternatīvas kultūras audzēšanu. Rapsis aug platībās, kur neaug kvieši. Tas no zemniekiem neprasa papildu darbu, bet noieta tirgus ir visa Eiropa. Savukārt desmit linu audzētāju saimniecībām subsīdijas palielina par 50 procentiem. Brīžiem šķiet, ka latviešu zemniekiem rapsi audzēt liedz kāda psiholoģiska barjera, jo arī man pagāja vairāki gadi, līdz saņēmos un sāku to darīt,» atzīst Juris Lazdiņš.
2000. gadā Latvijā ar rapsi bija apsēts 7200 hektāru, bet vajadzētu no 100 līdz 120 tūkstošiem hektāru. Lietuvā rapsi audzē ap 100 tūkstošos hektāru, bet Igaunijā – 40 tūkstošos hektāru, turklāt Igaunijas valsts par privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem uzbūvējusi modernu eļļas pārstrādes rūpnīcu.
Pēc Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju sadarbības padomes informācijas, Lauku atbalsta dienestā (LAD) smagi kritizēta šā gada subsīdiju nolikuma kooperatīvu atbalsta programma. LAD piedāvā kooperatīviem maksāt par padarīto tikai gada beigās. J.Lazdiņš uzskata, ka tas būs nopietns šķērslis turpmākai kooperatīvu attīstībai, jo liegs tiem algot neitrālu, zinošu un spējīgu kooperatīva vadītāju, bet tas zemnieku apvienībai, kas grib palielināt savu peļņu, ir ļoti nozīmīgi.
