Piektdienas «Zemgales Ziņās» izlasīju rakstu «Vai vergu dvēselēm vajag kunga, kā bīties?».
Piektdienas «Zemgales Ziņās» izlasīju rakstu «Vai vergu dvēselēm vajag kunga, kā bīties?». Žurnālist, Mārtiņ Kaprāna kungs, jūsu raksts tendēts ne uz to pusi, par kuru domā tautas lielākais vairākums, it sevišķi vecāko ļaužu. Viņi savā dzīvē izgājuši cauri vairākām varu radītām ellēm. Esam pieredzējuši karus, izsūtījumus, vergu nometnes, izcietuši apmelojumus, izsmiešanas. Vai to jūs domājāt, teikdams par vēlmi pēc jaunām vergu važām? Ceru, ka nē! Mūsu vēlme ir tieši pretēja – turēties no šā komunistiskā režīma tālāk. Vai atceraties to ļaužu sajūsmu pirms desmit gadiem Daugavas krastmalā? To vienreizējo karogu jūru! Vai tāda būtu, ja mēs būtu domājuši neaiziet no komunistiskā režīma skaujām. Toreiz mēs ticējām demokrātijai. Bet šajos desmit gados tā ir pierādījusi savu nespēju celt Latvijas labklājību. Tieši pretēji, šie, tā dēvētie demokrāti, izlaupot, izsaimniekojot, pieļaujot izpostīt uzcelto, iztirgojot, prihvatizējot, rīkojas kā vandaļi savā zemē. Simtus un tūkstošus padarījuši par mazturīgiem, par ubagiem, klaiņotājiem, kam nav savas pajumtes, kuriem jāpārtiek, no tā, ko atmet no bagāto galda.
Sakiet, lūdzu, no kura šodienas varenā var prasīt jebkādu atbildību par šajos gados nodarīto ļaunumu? Tieši nespēja, varbūt nevēlēšanās demokrātiski vadīt valsti liek meklēt citu veidu. Jo demokrāti savus pirmsvēlēšanu solījumus aizmirsuši. Ja saujiņa nevar atbildēt, tad varbūt viens to varētu. Jāsamazina atbildētāju skaits un tāpēc nevis jāmeklē kaklakungs, bet jāmeklē saimnieks, nevis putinātājs. No viena atbildību vieglāk prasīt. Jā, mēs atceramies Ulmaņa laikus, valsts uzplaukšanu, bet pieci gadi bija par īsu un blakus esošo lielvaru spiediens pārāk liels. Varbūt tieši doma par savas valsts pilsoņu izdzīvošanu spieda Ulmani pieņemt tādu lēmumu, bet Latvija nebija vienīgā. Kas notika ar tiem Somijas iedzīvotājiem, kas nespēja evakuēties un palika no krieviem ieņemtajā teritorijā? Tur nebija neviena. Vai tādu jūs vēlējāties redzēt Latviju, ja pārmetat, ka nepretojās! Te nu jums nepalīdzēs Upīša citēšana, nedz arī citu komunistu teiktais, ka cilvēks ir kā briedis brīvs! Ja liela daļa Latvijas cilvēku vairs nevēlas, ka viņus muļķo saujiņa izredzēto, tad jāmeklē, kas var vadīt, un no šā grausta, kurā esam ar demokrātu palīdzību tagad iedzīti, izkļūt.
Mēs esam pārāk ilgi izbaudījuši gan kungus, gan partiju uzkundzēšanos. Tāpēc laiks mums lemt pašiem. Nevēlamies, lai «simts gudrās galvas» par mums smejas, nodod, pieviļ, iztirgo. Laiks tiem prasties un pašiem atkāpties – pietiekami vadījuši.
Guntars Bullis, represētais
