Vienkāršākais veids, kā novērst iespējamās nesaskaņas starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju, ir dialogs.
Vienkāršākais veids, kā novērst iespējamās nesaskaņas starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju, ir dialogs. It kā gaužām vienkārša lieta, bet, ak, kā negribas uzņēmumu vadībai šādos dialogos ielaisties – tajos nenovēršami tiek iztirzātas arī pakalpojuma sniedzēja problēmas, kuras acīgs un savas tiesības zinošs patērētājs var atrast gandrīz vienmēr. Pašvaldību uzņēmumi ir īpaši kūtri uz publiskām sarunām ar saviem klientiem. Rezultāts – pakalpojumu sniedzēja neziņa par klientu vajadzībām vai arī nevēlēšanās tās apzināt, atklāto vēstuļu sūtīšana pa labi, pa kreisi un visai bezjēdzīgu protesta kampaņu sākšana. Beigās neapmierinātas, protams, ir abas puses. Skaidrs, ka, palielinoties patērētāju informētībai un strikti iestājoties par savu tiesību ievērošanu, «kluso telefonu» vairs spēlēt nevarēs, un aktīvs dialogs ar klientiem ir neizbēgams.
Izskatās, ka Jelgavas «Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) jauno gadsimtu ir sākusi ar apņēmību aktivizēt dialogu ar pārvaldes apsaimniekoto namu iedzīvotājiem, kuriem NĪP sākusi rīkot sanāksmes, lai atskaitītos par iekasēto īresnaudu izlietojumu katrai mājai, pavēstītu par iespējamajiem remontdarbiem, vai arī par to neiespējamību konkrētās mājas lielās parādu summas dēļ. Šajās tikšanās reizēs iedzīvotāji var saņemt atbildes no NĪP vadības uz visiem jautājumiem un iedzīvotājiem nevajadzētu kautrēties tās apmeklēt, jo sapulcēs iespējams gūt arī papildus informāciju par īrnieku tiesībām. Tikšanās reizēs izteiktie priekšlikumi tikšot iekļauti arī NĪP remontu plānā, tā ka, ja kādai mājai tek jumts, brūk skurstenis vai ir atgadījušās kādas ķibeles, šīs ir īstās reizes par tām informēt pārvaldes atbildīgos darbiniekus.
Lai arī pati pirmā sapulce, kas notika otrdien, pulcēja knapi 10 interesentu, viņiem jautājumu netrūka. Kādai sešdzīvokļu mājai brūk skurstenis, kādai citai – atkritumu mašīnas izdangā pagalmu, bija sūdzības arī par nesamērīgi lielo maksu par ūdeni no tiem īrniekiem, kuru dzīvokļos nav uzstādīti ūdens skaitītāji. Izrādās, tos ir izdevīgāk uzstādīt, citādi lielo starpību starp mājas kopējo skaitītāju un individuālajiem skaitītājiem nākas segt tiem, kuru dzīvokļos skaitītāju nav. Protams, visai interesanti būtu uzzināt, kur šī starpība rodas. Vai ir pārlieku lieli ūdens zudumi, vai arī skaitītāju īpašnieki ir pamanījušies noblēdīt reālo ūdens patēriņu.
Starp citu, Neretas ielas 10. nama iedzīvotāju vidū interesenti nebija atradušies, un NĪP direktors Juris Vidžis sola šīs mājas iedzīvotājiem rīkot sapulci atsevišķi.
Visai kutelīga lieta ir mājas ar parādniekiem un godīgajiem maksātājiem. Lai arī mājas bilance ir negatīva, godīgajiem maksātājiem ir visas tiesības uz mājai nepieciešamajiem remontiem. No otras puses, NĪP rīcībā ir ap 200 tiesas spriedumu par nemaksātāju izlikšanu no dzīvokļiem, tomēr – ir ziema, un pagaidām neviens uz ielas netikšot izlikts. Tomēr tas nenozīmē, ka var turpināt nemaksāšanu. Tā nu NĪP ir nonākusi dubultspīlēs – no vienas puses pārvaldei ir jāizrāda humānisms pret nemaksātājiem, no otras puses – tai ir jāapmierina visu godīgo maksātāju prasības, citādi viņi maksājot pretī saņem nepilnīgus pakalpojumus. Tomēr diez vai NĪP pietiks līdzekļu izdabāt nemaksātājiem un apmierināt maksātāju prasības.
NĪP rīkotās sapulces būtu vērts apmeklēt kaut vai tādēļ, ka tā var «no pirmavotiem» iegūt informāciju par katras mājas maksājumu bilanci un izdarīt secinājumus. Šķiet, līdzīgi kā situācijā ar sētniekiem, NĪP vidējā līmeņa darbinieki ne vienmēr ir bijuši uzdevumu augstumos, veicot izskaidrošanas darbu vai savus tiešos pienākumus. Atkal – visas nebūšanas iespējams sapulcēs izrunāt ar pārvaldes vadību, kas ir gatava pieņemt arī kritiku.
Domājams, atklātam dialogam būs gatavi arī iedzīvotāji, kuri bieži informē par savām problēmām «Ziņas». Starp citu, pagaidām nav dzirdēts, ka šādas «atskaitīšanās» sapulces būtu notikušas kaut kur citur Latvijā, un NĪP gatavība uz atklātu dialogu par problēmām nav peļama. Agri vai vēlu šādu tradīciju vajadzētu ieviest arī citos pašvaldības uzņēmumos. Varbūt tas aiztaupītu vienu otru nervu šūnu un kādreiz arī tiesu izdevumus. Ja abas puses patiešām vēlas risināt problēmas, kompromiss tiks atrasts vienmēr.
