Jelgavā jau piecu gadu garumā savstarpēji savu taisnību cenšas pierādīt kādā konfliktā iesaistītie.
Jelgavā jau piecu gadu garumā savstarpēji savu taisnību cenšas pierādīt kādā konfliktā iesaistītie. Jelgavas pilsētas pašvaldība, SIA «Auto nams» un tenisa klubs šo gadu garumā nekādi nespēj vienoties par kādu zemes teritoriju Kr.Barona ielā.
1994. gadā Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas agrāk piederošajā teritorijā SIA «Teniss» trieciena tempos iekārtoja divus tenisa kortus. Viss jau bija it kā lieliski, jo kas gan apstrīdēs sporta attīstības lietderību… Vienīgi steigā SIA «Teniss» aizmirsa «tik nenozīmīgu» lietu kā sportistu ģērbtuvju labiekārtošanu. Par «eiroremontu» neviens pat neieminējās, bet elementāri pieklājīga dušas telpa un ģērbtuves tomēr, šķiet, ir nepieciešamas. Cerība mirstot pēdējā, un šoreiz tā nebūtībā aiziet ar pussagruvušo ēku. Drīz vien prasīt elementāro prasību nodrošināšanu nebija vairs kam – SIA «Teniss» pēc neilgas pastāvēšanas papildināja vairs neeksistējošo uzņēmumu un kantorīšu rindas… Neilgi pēc tam tenisa korti tika nodoti Jelgavas Domes Sporta lietu pārvaldes valdījumā. 1995. gadā pašvaldība nolēma kortiem blakus esošo neizmantoto zemi īrēt SIA «Auto nams». Pēdējie šajā teritorijā uzsāka uzņēmējdarbību, kas tika realizēta kā maksas autostāvvietas izveidošana. 1998. gadā tenisa klubs pārtapa sabiedriskā sporta organizācijā «Jelgavas Tenisa klubs».
Atsevišķs īres līguma, kas savstarpēji tika noslēgts starp pašvaldību un SIA «Auto nams», punkts traktēja, ka īres norēķinus SIA «Auto nams» veiks Domes Sporta lietu pārvaldes kasē, kur šie līdzekļi tiks pāradresēti tenisa sekcijas vajadzībām. SIA «Auto nams» vadība šo prasību gan ievēroja, gan arī reāli pildīja – laikā no 1995. gada septembra līdz 2000. gada septembrim Domes Sporta lietu pārvaldei pārskaitītos Ls 8200. Tenisa kluba saimnieciskajām un materiālajām vajadzībām papildus izmaksāti vēl Ls 808. Pēc revīzijas komisijas sastādītā akta, tenisa attīstībai, iekļaujot šajā summā arī dotācijas no pilsētas budžeta, pārskaitīti Ls 6888 (maksa par īrēto teritoriju tajā netiek iekļauta).
Sākoties privatizācijas ērai, atklājās, ka ievērojama daļa zemes, uz kuras izvietots arī viens tenisa korts, ir denacionalizēts īpašums, kas pieder privātpersonai. Zemes īpašnieka vēlmes un centieni neradīja pretrunas tenisa attīstībai pilsētā, vienīgi šis kungs vēlējās (šī vēlme nav zudusi arī šobrīd), lai uz viņa īpašuma izvietotie korti un apbūves objekti tiktu pienācīgi salaboti. Rakstiskā veidā šī vēlme tika izklāstīta Sporta lietu pārvaldes amatpersonām. Vienīgi amatpersonu darbošanās šajā jomā liek vēlēties straujākus tempus – 1994. gada Domes lēmums par tenisa bāzes izveidošanu un veco ēku rekonstrukciju vēl joprojām palicis tikai uz papīra. Par šo inertumu vienīgi amatpersonas vainot nevar: šim aktivitātes trūkumam ir spēcīga argumentācija – naudas līdzekļu trūkums pilsētas budžetā. Jautājums, kur tad palikusi SIA «Auto nams» maksātā nauda, varētu būt piemērots. Tenisa cienītājiem šis vaļasprieks nosacīti arī nav lēts – no bērniem tiek prasīti Ls 6, bet no pieaugušajiem – Ls 10 mēnesī.
Savukārt Jelgavas Tenisa kluba pārstāvji savu bezdarbību argumentē ar to, ka ar viņiem nav noslēgts ilgtermiņa līgums – vēlēšanās ieguldīt ievērojamus līdzekļus pasākumā neesot, jo netiekot garantēts, ka pēc laika neviens laipni nepalūgšot ierastās telpas atstāt.
SIA «Auto nams» ne vienu vien reizi ir piedāvājis par saviem līdzekļiem labiekārtot tenisa mītni, bet tam nekādi nevēlas piekrist ne pašvaldība, ne Jelgavas Tenisa kluba vadība. Iemesls šai negribēšanai varētu būt privatizācija. Kas gan nevēlas izdevīgi iegūt savā īpašumā zemes gabalu pašā pilsētas centrā!
Tostarp zemi un pašu sporta kompleksu Kr.Barona ielā 23 un zemes gabalu Kr.Barona ielā 21, uz kuru izveidota autostāvvieta, pašvaldība kā savu īpašumu reģistrē Zemesgrāmatā. Arī SIA «Auto nams» Zemesgrāmatā reģistrējusi savu īpašumu K.Barona ielā 21.
Tenisistu nodarbības turpinājās līdz brīdim, kamēr vizīti uz tā saukto tenisa klubu nepieteica Vides veselības centra speciālisti. Viņu spriedums bija kategorisks – aizliegt jebkādu pussabrukušās ēkas izmantošanu tenisistu vajadzībām. Pēc šāda sprieduma, sporta lietu pārvaldes amatpersonām nekas cits neatlika kā izdot pavēli par ēkas slēgšanu sakarā ar tās avārijas stāvokli. Privatizētās zemes īpašnieks, kas visu šo laiku tika vērojis bezsaimnieciskuma izpausmes uz savas zemes, ilgāk ar to vairs nevēlējās samierināties, tādēļ nolēma slēgt īres līgumu ar SIA «Auto nams» ar norunu, ka pēdējie turpmāk investēs tenisa attīstībā. Pašvaldība tobrīd briestošo konfliktu izlēma atrisināt visai oriģinālā, bet no juridiskā viedokļa ne īpaši korektā formā, proti, izsludinot konkursu visu teritoriju kopumā nodot privatizācijai. Juridiskais nekorektums slēpjas tajā apstāklī, ka nevienā oficiālā dokumentā ne pušplēsts vārds nav minēts par teritorijā atrodošos autostāvvietu.
Saprotams, ka šāds Domes lēmums nekādā ziņā neapmierina SIA «Auto nams», jo, pēc viņu domām, tomēr pastāvot zināma atšķirība starp autostāvvietu un sporta kompleksu, kas bez tās īpašnieku piekrišanas nu apvienotas vienotā «sporta kompleksā».
Ar šādu pieeju šā jautājuma risināšanā privatizācijai tiek nodots ne tikai SIA «Auto nams» īpašums, bet tiek arī liegtas zemes, uz kuras izvietota autostāvvieta, privatizācijas pirmtiesības. Saprotams, ka neviens pie pilna saprāta un gaišas apziņas esošs indivīds nepiekritīs faktam, ka bez viņu atļaujas kāds cits atņem tam īpašumu, lai tālākā procesā, iespējams, gūstot arī peļņu, nodotu to kādas trešās personas pārvaldījumā. Ir tikai loģiski, ka SIA «Auto nams» vadība, izrādot neapmierinātību ar šo Domes lēmumu, vērsusies tiesā.
Cilvēciski var attaisnot arī tenisistu bažas par to, vai, nonākot SIA «Auto nams» pārvaldījumā, tenisa kortiem vēl būs kādas kopīgas iezīmes ar sportu. SIA «Auto nams» vadība sarunā pārliecina, ka nekad neesot grasījusies likvidēt tenisa kortus, tieši pretēji, viņu centieni esot vienoti ar tenisa attīstību. Bažīties sportisko aktivitāšu piekritējiem vajadzētu cita iemesla dēļ – pēdējā pilsētas attīstības ģenerālplānā objektam, kas norādīts atrodamies Kr.Barona ielā 21 un 23, netiek minēta nekāda tā saistība ar sporta kompleksu… Nezin kādēļ šāds pavērsiens mudina uz domām, ka kādai sevišķi svarīgai personai nebūt nav vajadzīgs teniss un citas sporta disciplīnas, bet īpaši kārojas zemes gabaliņš, uz kura izvietoti gan korti, gan autostāvvieta.
Pēc pēdējiem statistikas pētījumiem, gandrīz katra Latvijas iedzīvotāju ģimenīte, lai arī cik grūti un sūri, bet paguvusi neatkarības gados iegādāties savu pirmo auto! Apsveicami, bet citas ģimenes gājušas tālāk, tajās katram tās loceklim ir pa savam dzelzs kumeļam. Bet rumakiem taču vajag stalli – autostāvvietu! Nebūt ne visiem autoīpašniekiem nervu sistēma tik stabila un maks tik biezs, lai savu auto pie daudzstāvu nama logiem turētu. Tā, lūk, jāsecina, ka nodarbošanās ar autostāvvietu biznesu nemaz nav tik peļams rūpals. Kālab šo salīdzinoši drošo biznesu neuzsākt arī kādai sevišķi svarīgai personai? Un ja vēl to var uzsākt ne kaut kur Kaigu purvos, bet pašā pilsētas centrā. Šaubīšanos un nevēlēšanos varētu piedēvēt slinkuma izpausmei.
Būtu žēl, ja teniss tā vietā, lai pilnveidotos, pilnībā izzudīs nebūtībā, bet pašā pilsētas sirdī organizēsies plaša autostāvvieta. Iespējams gan, tai būs cits nosaukums un īpašnieki.
