Likvidējamās akciju sabiedrības RAF kreditoru komiteja, gatavojoties otrdienas kreditoru sapulcei un ņemot vērā Finansu ministrijas kā nodrošinātā kreditora rīcību, sagatavojusi ziņojumu par līdzšinējo RAF bankrota gaitu.
Likvidējamās akciju sabiedrības RAF kreditoru komiteja, gatavojoties otrdienas kreditoru sapulcei un ņemot vērā Finansu ministrijas (FM) kā nodrošinātā kreditora rīcību, sagatavojusi ziņojumu par līdzšinējo RAF bankrota gaitu un uzskata par nepieciešamu to darīt zināmu FM un citām valsts institūcijām.
Ziņojumā norādīts, ka RAF kreditoru komiteja nekad nav atzinusi un neatzīst FM un Pareksa banku par nodrošināto kreditoru. Kreditoru grupa šinī sakarā vērsusies tiesā. Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija sūdzību noraidījusi, jo nav izieta jautājuma pirmstiesas izskatīšanas stadija, to nav akceptējusi kreditoru sapulce. Nodrošinātā kreditora statusu kreditoru komiteja apšauba, pamatojoties uz to, ka RAF ķīlas līgums par G-24 kredīta saņemšanu bankā «Baltija» uzskatāms par spēkā neesošu, jo nav reģistrēts ne Zemesgrāmatā, ne Uzņēmumu reģistrā.
1998. gada vidū administratore Lidija Skreija vērsusies FM ar lūgumu izskatīt iespēju maksātnespējas procesam piesaistīt arī «RAF ITC» un «RAF AVIO». Ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrejeva atbildējusi, ka lēmumu par RAF sadalīšanu atsevišķās akciju sabiedrībās un G-24 kredīta pārdalīšanu vēl 1996. gadā pieņēmusi Privatizācijas aģentūra. Kreditoru komiteja atgādina, ka, ņemot trīs miljonu dolāru kredītu, uzņēmuma manta ieķīlāta par 16 miljoniem latu jeb bilances vērtībā. Tolaik rūpnīca bija kā viena akciju sabiedrība un ķīlas līgumā noteikts ieķīlāt to «kā stāv», kā arī iekļaut ķīlā visu, kas tiks uzcelts un iegādāts, minētas arī trīs lidmašīnas. Kāpēc FM, uzskatīdama sevi par nodrošināto kreditoru, atdod ieķīlāto (lasīt – savu) mantu citām akciju sabiedrībām?
Visus līdzšinējo RAF izsoļu noteikumus izstrādājusi nodrošinātā kreditora pilnvarotā persona, advokātu birojs, kura pārstāvji ne reizi nav bijuši pārdodamajā objektā. Kreditoru komiteja vērsusies FM ar lūgumu mainīt izsoles rīkotājus. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks oficiāli apliecinājis, ka VID kā nenodrošinātais kreditors ir gatavs izstrādāt izsoles noteikumus un to organizēt. Savukārt FM atzinusi, ka izsoles rīkotāji nav jāmaina.
Kreditoru komiteja vairākkārt FM ieteikusi pārdot uzņēmumu pa daļām, jo ne objekti, ne zeme nav ierakstīti Zemesgrāmatā. Saņemts pat konkrēts pirkšanas vai kopēja uzņēmuma veidošanas piedāvājums no Kaļiņingradas. To pieņemot, strauji samazinātos rūpnīcas administrēšanas izdevumi un tiktu radītas jaunas darba vietas.
Ministrs atbildējis, ka viņu neinteresē darba vietas, vienīgi G-24 kredīta atgūšana. Uz administratores jautājumu, ar kādiem līdzekļiem nodrošināt rūpnīcas saglabāšanu, piedāvāts ņemt kredītu komercbankā (acīmredzot ieķīlājot jau vienreiz ieķīlāto mantu).
Kreditoru komiteja atzīst, ka vienīgi V.Krištopana valdības laikā nozīmēts cilvēks, lai palīdzētu risināt likvidācijas gaitu, bet sadarbība nav bijusi ilga, jo valdība demisionējusi. Savulaik kreditoru komiteja ar lūgumu palīdzēt risināt maksātnespējas procesu vērsusies pie ekonomikas ministra A.Šlesera, bet saņemta formāla atbilde, ka tas neietilpst ministrijas kompetencē.
Komiteja vēlas zināt, kāpēc FM neiebilda pret to, ka agrākā administratora – Privatizācijas aģentūras – pilnvarotais pārstāvis administrēšanas izdevumu nodrošināšanai pārdeva uzņēmuma mantu par vairāk nekā 247000 latu vēl pirms bankrota procedūras sākšanas. Toties ministrija iebilst pret administratores L.Skreijas darbību administrēšanas pirmās kārtas maksājumu segšanā. Turklāt kreditori ir apstiprinājuši vienīgi L.Skreijas administrēšanas izdevumus, ne Privatizācijas aģentūras.
Pēc kreditoru komitejas domām, ir jāsēžas pie sarunu galda, lai normālā ceļā pabeigtu ieilgušo uzņēmuma likvidācijas procesu.
RAF kreditoru sapulce atbalstīja komitejas ziņojumu un atļāva to nosūtīt FM un citām valsts institūcijām.
