Jelgavā un rajonā 2000. gadā reģistrēts par vienu arodslimības gadījumu mazāk nekā gadu iepriekš, informē Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas inspektore higiēniste Ilona Rubene.
Jelgavā un rajonā 2000. gadā reģistrēts par vienu arodslimības gadījumu mazāk nekā gadu iepriekš, informē Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas inspektore higiēniste Ilona Rubene.
Kopumā pagājušajā gadā Valsts darba inspekcija Latvijā konstatējusi 224 arodslimību gadījumus, kas ir par 13 vairāk nekā 1999. gadā. Būtiski šādu gadījumu skaits palielinājies sauszemes transporta nozarē – pērn tajā bijuši 58 arodslimnieki, bet 1999. gadā – tikai astoņi. Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē konstatētie 50 gadījumi arī veido būtisko skaita palielināšanos kopumā, jo visās pārējās nozarēs arodslimībām ir tendence samazināties. 2000. gadā ievērojami mazinājies arodslimnieku skaits lauksaimniecībā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Pērn lauksaimniecībā konstatēts 21, bet nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – 19 arodslimnieku. 1999. gadā elpceļu slimību grupā bijis visvairāk arodslimnieku – 50, bet pagājušajā gadā šis skaitlis samazinājies par 18 procentiem jeb deviņiem sasirgušajiem. Samazinājies arī nervu sistēmas slimību skaits – 1999. gadā konstatēti 20 darbinieki ar šādu diagnozi, bet pērn tādi bijuši tikai astoņi.
Zemgales reģionālās valsts darba inspekcijas inspektore higiēniste Ilona Rubene atzīst, ka arodsaslimšanas gadījumi samazinājušies arī Zemgales reģionā – pērn tādu bija 13, bet 1999. gadā 16. Raksturīgākās ir mugurkaula slimības, ar kurām parasti sirgst sēdoša vai stāvoša darba darītāji. Šūšanas un kokapstrādes uzņēmumu darbiniekiem putekļu dēļ raksturīgākās ir elpceļu slimības.
Par vienu gadījumu samazinājušās arī arodsaslimības Jelgavā un rajonā: 1999. gada tādas bija piecas, bet pērn – četras. No šogad reģistrētajiem gadījumiem konstatēts hronisks bronhīts un osteohondroze. Kādam traktoristam bijusi tā saucamā vibrācijas slimība, savukārt Jelgavas Tuberkulozes slimnīcas ārstei – tuberkuloze.
