«Ja neesmu universitātē, esmu radio vai teātrī, ciemos vai arī atpūšas, guļot uz dīvāna un skatoties televizoru,» teic Ivars Pirvics, topošais ainavu projektēšanas un arhitektūras speciālists, kuru daudzi jelgavnieki atpazīst pēc balss.
«Ja neesmu universitātē, esmu radio vai teātrī, ciemos vai arī atpūšas, guļot uz dīvāna un skatoties televizoru,» teic Ivars Pirvics, topošais ainavu projektēšanas un arhitektūras speciālists, kuru daudzi jelgavnieki atpazīst pēc balss.
Ivars ir viens no Jelgavas Radio dzirdamā «Radio lainera» vadītājiem. Tā kā raidījums veidots ar humora pieskaņu, tā vadītāju sacītais ikdienā bieži tiek uztverts ar smaidu. Arī nopietnas lietas. Varbūt tāpēc, lai mainītu ļaužu priekšstatu par sevi, viņš izveidojis jaunu, nopietnāku raidījumu «Kafija ar Ivaru Pirvici». Tā pārpratumu tiešām kļuvis mazāk.
Ivars netur sveci zem pūra un labprāt dalās savā stāstā par to, kā nokļuvis radio. «Palīdzēja draugs un domubiedrs Ansis Griķis. Viņam bija laba ideja, kuru vajadzēja «apaudzēt», izklāstīt tā, lai to saprastu arī citi, un tad sūtīt uz radio.»
Pirmais pārbaudījums Ivaram bijis radio jubilejas pasākumu vadīšana. Tas veiksmīgi paveikts, pateicoties iepriekš gūtajām iemaņām, rīkojot pasākumus studentu nometnēs un kompānijās. Drīz vien viņam tika uzticēts vadīt Lāčplēša dienai veltītu svinīgu sarīkojumu. Ivars prāto: diez vai Jelgavā bijuši tādi pasākumi, kuros viņš nebūtu piedalījies kā vadītājs, radio reportāžu veidotājs vai vienkāršs skatītājs.
Lai arī radio aizņem daudz laika, novārtā nav atstātas mācības.
«Ainavu arhitektūra sākas ar cilvēku. Ap sevi jāveido tāda vide, kurā varam justies labi un ērti. Lai strādātu šajā specialitātē, jābūt psihologa dotībām. Savrupmājas īpašnieks man parāda savu pagalmu un saka, ka vēlas dārzā tādu pašu skulptūru kā kaimiņam, tikai lielāku, dzīvžogu tādu kā ārzemēs, tikai vēl varbūt nelielu baseinu ar zivīm… Parasti šādos gadījumos cenšos pārliecināt par manuprāt piemērotāku variantu. Tas jādara tā, lai pasūtītājam nebūtu šaubu, ka jaunā ideja radusies viņa paša galvā.» Par projektiem sūdzību neesot bijis, pasūtītāji jutušies apmierināti, un tas, protams, sagādā gandarījumu.
Kā jau topošais ainavu arhitekts, daudz laika viņš pavada, veidojot skices. Ar to saistīta vēl viena brīvā laika nodarbe – tērpu modelēšana. Turklāt tie gluži nav fantāzijas lidojumi, bet gan ikdienā velkami un lietojami apģērbi.
Ja Ivaru redzēsiet uz ielas ar ekstravagantu cepuri, bet kādā pasākumā ar pārsteidzoši liela izmēra kaklasaiti, ziniet: šīs ievērības cienīgās apģērba detaļas modelējis viņš pats. Ne mazāk svarīgi, ka Ivaram ir «savs» šuvējs, kas saprot un spēj īstenot jaunā ainavu arhitekta idejas. Ja kas misējas, tad gan viss tiekot izārdīts un pāršūts.
