Šodien sveicam Anduļus un Alņus, bet rīt sumināsim arī Orestus. Kādreiz šis vārds kalendārā bija ierakstīts 11. novembrī, bet tad pazudis.
Šodien sveicam Anduļus un Alņus, bet rīt sumināsim arī Orestus. Kādreiz šis vārds kalendārā bija ierakstīts 11. novembrī, bet tad pazudis.
Orests Urbans ir Jelgavas Tehniskās skolas pasniedzējs. Šādu darbu darot, pagājis viss mūžs, tādēļ enerģiskais kungs droši apgalvo, ka apmācījis vismaz desmit tūkstošus skolēnu.
Reti sastopamo, taču visai skanīgo vārdu, puikam piedzimstot Lieldienu svētdienā, deva tēvs, par ko pārējie ģimenes locekļi, būdami izglītoti un inteliģenti ļaudis, sajūsmā vis nebija zināmās vārda izcelsmes pēc. Sengrieķu mitoloģija vēsta teiku par kādu Orestu, kura māte, mīlēdama citu, noslepkavoja savu vīru. Savukārt, kad Orests izauga, atrieba tēvu, nogalinot māti. Šī vardarbīgā stāsta dēļ padomju okupācijas laikā Oresta vārds tika iekļauts nevēlamo vārdu sarakstā. Bijis arī ieteicamo vārdu uzskaitījums.
Tikai apmēram pirms pieciem gadiem Oresta Urbana paziņa pamanīja drauga vārdu 20. janvāra gaviļnieku vidū.
Kaut arī Orestu ir ļoti maz, Jaungada naktī kādā Rīgas kafejnīcā pie Urbanu pāra pienācis vīrietis un teicis: «Sveiciens no vēl viena Oresta!»
Kaut arī skolas gados Urbana kungs tika saukts par Orīti vai Ori, viņš vienmēr lepojies ar savu vārdu un uzvārdu. Arī apkārtējiem tie patikuši. «Vārdam piemīt oriģinalitāte, un tas man ļoti patīk.»
