Izlasot «Zemgales Ziņās» 17. janvāra numurā rakstu «Vai Jelgavā būs kārtējā miljonu lieta», esmu nepatīkami pārsteigta.
Izlasot «Zemgales Ziņās» 17. janvāra numurā rakstu «Vai Jelgavā būs kārtējā miljonu lieta», esmu nepatīkami pārsteigta.
Pati NĪP strādāju divus gadus. Mani tiešie pienākumi nav saistīti ar NĪP apsaimniekojamā dzīvojamā fonda remontdarbiem, taču diendienā esmu lieciniece tām samilzušajām problēmām, kuras nāk risināt jelgavnieki. Atsaucīgākie pilsētas iedzīvotāji zina, kur un kā var atrisināt jautājumus par cauru jumtu remontdarbiem, izrūsējošiem iekšējiem tīkliem, krāsns atjaunošanas darbiem utt. Bez tam katrā mājā ir ievēlēts mājas vecākais, kura pienākumos ietilpst rūpēties par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Divu gadu laikā neesmu konstatējusi, ka kāds no apmeklētājiem būtu izraidīts vai neuzklausīts. Ēku ekspluatācijas inženieri, kuri starp citu ir tikai trīs visai pilsētai, skrien, kāpj uz jumtiem (kaut arī tas apdraud viņu dzīvību), apseko, konstatē un risina tālāk mājas likteni.
Sāpīgi, ka NĪP tiek kritizēts, bet padarītais darbs nav novērtēts. Par kādiem 14 gadiem tiek runāts, ja NĪP eksistē trīs gadus. Arī iekasētie īres maksājumi tiek atspoguļoti katram, kurš vēlējās tādu informāciju saņemt. Nezinu, kādas algas domājusi ekonomikas zinātņu maģistrante Ingrīda Mutjanko, taču nav noslēpums, ka vidēji alga, PBU NĪP inženierim ir Ls 150 (bez nodokļiem). Vai tā tiešām ir liela speciālistam ar augstāko izglītību, kurš noslogots gan fiziski (kāpelējot pa jumtiem), gan morāli? Nav atklājums, ka pirms desmit gadiem «izlādēties» varēja, stāvot rindās veikalos, aptiekās, slimnīcās utt. Tagad tas iespējams tādos uzņēmumos kā NĪP. Tai pašā laikā – darbiniekam jābūt iecietīgam un saprotošam. Jāatzīmē, ka speciālistam nav tikai darba laikā nostrādātās stundas. Pēc darba tiek organizētas apsaimniekojamo māju iedzīvotāju kopsapulces, kurās arī tiek risināti jautājumi par dzīvojamā fonda uzturēšanu.
Tāda veida sapulces tiek rīkotas apmēram divas reizes nedēļā. Speciālisti, dodoties uz sapulci, rēķinās, ka tā var ieilgt no trīs līdz piecām stundām, kuras netiek atalgotas. Tad par kādām algām tiek runāts?
Pabeidzot gribu izteikties par rakstā minēto akciju sabiedrību. Nav jau pašvaldības jāvaino par to, ka Saeimā pašlaik tiek apspriesti likumu projekti, saskaņā ar kuriem pašvaldībām tiks dota iespēja veidot savas aģentūras. Vai loģiski domājošiem vadītājiem jāsaliek rokas klēpī un jāguļ? Es attaisnoju cilvēkus, kuri domā un dara, nevis tikai runā un kritizē. Arī NĪP valda sajūta, ka par mūsu likteņiem tiek domāts. Nepiekrītu rakstītajam, ka NĪP direktors Juris Vidžis ir rupjš. Jā, kad vajadzīgs, ir bargs, kad esi pelnījis – uzslavē. Darba vieta ir mūsu otrās mājas. Man jājautā – vai mājās mēs tikai smaidām un glaimojam? Nē taču. Arī darbā ir tāpat. Cilvēks no malas jau nezina mūsu iekšējās problēmas, tāpēc nosodu tāda veida spriedumus, kādi izteikti rakstā «Vai Jelgavā būs kārtējā miljonu lieta».
