Rajona Padome visiem pašvaldību un iestāžu vadītājiem, kas bija aktīvi iesaistījušies atmodas laika notikumos, vakar dāvāja Latvijas mīlestības grāmatu «Barikādes», ko laidis klajā Barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds.
Rajona Padome visiem pašvaldību un iestāžu vadītājiem, kas bija aktīvi iesaistījušies atmodas laika notikumos, vakar dāvāja Latvijas mīlestības grāmatu «Barikādes», ko laidis klajā Barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds. Sapulcējušies bija vienisprātis, ka arī viņu atmiņas būtu vērts apkopot.
Vakar tikās un atmiņās dalījās rajona pašvaldības un iestāžu vadītāji, kuri pirms desmit gadiem barikāžu laikā Jelgavā bija izveidojuši savu štābu, kas uzturēja sakarus, organizēja tehniku un ļaudis, lai Rīgā aizstāvētu mūsu valsti.
Tā laika izpildkomitejas vadītājas Astrīdas Kroģeres uzdevums bija informēt rajona cilvēkus un organizēt braucienus uz Rīgu. Trīs stundas pēc informācijas izplatīšanas pirmās tehnikas vienības devušās Rīgas virzienā: «Ja atmiņa neviļ, pavisam no rajona uz Rīgu devās 125 tehnikas vienības – cilvēkus gan nevarēja saskaitīt. Tādu, kas atteiktos, nebija. Daudzi pieteicās arī paši – vīrs, atnācis no nakts maiņas darbā, zvana un saka, ka ir gatavs doties uz Rīgu. Vienotības sajūta bija lieliska. Daždien pat nevarējām nodrošināt autobusus, lai visus nogādātu galvaspilsētā.
Uzņēmumu vadītājiem vajadzēja lielu drosmi, lai teiktu – jā, mēs esam gatavi piedalīties. Tā laika PMK vadītājs pat bija izdevis pavēli, samaksāt vidējo algu par dienām, ko cilvēki pavadīja barikādēs.»
Bijušais rajona Padomes priekšsēdēājs Andris Rāviņš nemitīgi uzturējis sakarus ar Rīgu, kaimiņu rajoniem un pat lietuviešiem: «Domāju, ka izvēle bija pareiza, – nevarēja visi doties uz Rīgu, kādam vajadzēja palikt Jelgavā un koordinēt darbu.»
Uz barikādēm devās ne tikai vīri ar tehniku, bet arī mežinieki, kas sarūpēja malku ugunskuriem, uzņēmumi organizēja ēdināšanu. Andri Rāviņu pārsteigusi jauniešu rīcība. Kādu rītu atnākuši devītās klases audzēkņi un paziņojuši, ka dosies uz barikādēm: «Mans pienākums bija viņus atrunāt, bet jaunieši uzstāja – pretējā gadījumā braukšot ar vilcienu. Savu lēmumu nācās mainīt.»
Specializētajā PMK uzņēmumā strādājuši ap 12 dažādu tautību cilvēki, bet barikāžu laikā visi bijuši vienoti, līdzīgi bijis arī citviet.
Daloties atmiņās, bijušie rajona Padomes, izpildkomitejas un uzņēmumu pārstāvji vakar sprieda, ka arī šodien līdzīgā situācijā tauta būtu tik pat saliedēta – var jau būt, ka daudz kas ir mainījies un cilvēki no brīvās valsts bija cerējuši vairāk, bet tomēr latvietim nav nekā svarīgāka par savu valsti.
