Latvijas Zemnieku federācija joprojām turpina cīņu par valsts atbalstu zemnieku saimniecībām.
Latvijas Zemnieku federācija joprojām turpina cīņu par valsts atbalstu zemnieku saimniecībām. Līdzekļu nepietiek, tāpēc kādam ir jāatņem, lai kāds dabūtu. Pirmais, protams, cieš mazais zemnieks. Piemēram, paredzams, ka šogad subsīdijas piena lopkopībā saņems zemnieki, kuriem 2000. gada 1. oktobrī ganāmpulkā bija septiņas govis. Oficiāli tas vēl nav paziņots. Tie ir negodīgi spēles noteikumi, jo viena daļa zemnieku, kuri pagājušajā gadā saņēma subsīdijas par piecām govīm, tās divas iztrūkstošās droši vien būtu iegādājušies, ja būtu zinājuši šo prasību savlaicīgi.
Domājam, ka Zemkopības ministrijas speciālisti un vadība, pirms pieņems šādu lēmumu, ielūkosies statistikā, un tā ir šāda. Latvijā 2001. gada 1. janvārī bija 89 270 govju ganāmpulku ar vienu līdz sešām govīm, kas ir 68 procenti no kopējā govju skaita.
Paši zemnieki saka, ja valdībai piecu govju ganāmpulki nav vajadzīgi, esam ar mieru tos likvidēt, tikai lai dod iespēju ar kaut ko nodarboties un nopelnīt sev un saviem bērniem maizi. Top fantastiski sacerējumi Eiropas Savienībai par to, kāds uzplaukums gaidāms lauksaimniecībā pēc diviem gadiem, bet netiek izstrādāta elementāra programma pārejai uz saimniecību koncentrāciju tieši no sociālā viedokļa. Galu galā mazās saimniecības izveidojās ar valdības svētību.
SAPARD līdzekļi lielākajai daļa no šiem 89 tūkstošiem nebūs pieejami, jo viņiem kredītu par smukām acīm, kā tautā saka, neviens nedos. Visdrīzāk viņiem arī nebūs līdzekļu, lai apgūtu jaunu profesiju, jo no SAPARD līdzekļiem pārorientācijai uz ražošanas izmaiņām lauku reģionos (no lauksaimniecības ražošanas uz alternatīvu lauku reģionos) 2001. gadā paredzēta aptuveni 250 000 latu liela summa.
Sadalot 26 rajoniem, iznāk, ka katrs rajons varēs pretendēt uz apmēram 10 000 latu. Šī summa nudien nav pietiekama, lai atrisinātu problēmu. Ko darīt 89 000 ģimenes saimniecību piena lopkopībā? To pat nebūs 89 000, bet krietni vairāk. Kāds audzē nepietiekamu cūku skaitu, lai saņemtu valsts atbalstu, kāds sēj nelielas augkopības kultūru platības… Vēl jāpierēķina visi lauku cilvēki, kuri paliks bez darba, likvidējoties mazajām pienotavām, gaļas cehiem, lopu kautuvēm. Vēl jāpierēķina cilvēki, kuri paliks bez darba, likvidējoties mazajām kokzāģētavām, jo tāda tendence ir.
Vienpusīgi rūpējoties par lielsaimniekiem, sabiedrības stabilitāte ir apdraudēta. Šajā pašā sakarā kā glābiņš ļoti bieži un skaļi tiek piesaukti netradicionālie saimniekošanas veidi – tūrisms, sēņu un ārstniecības augu audzēšana, saldūdens vēžu audzēšana utt. Īstenībā arī šo nozaru attīstībai palīdzību nesniedz.
Pagājušajā padomes sēdē saņēmām ZM valsts sekretāres Laimdotas Straujumas solījumu, ka kaut kas tiks darīts, lai ārstniecības augu audzētāji saņemtu subsīdijas. Gods kam gods, līdz 3. janvārim «figurēja» summa 10 000 latu (uzsveru: tikai 10 tūkstoši latu no 20 miljoniem). Diemžēl 5. janvārī šis skaitlis mistiskā kārtā bija pazudis. Zemnieki tomēr ir pelnījuši vismaz paskaidrojumu.
LZF kongress notiks 23. februārī Rīgā, Republikas laukumā 2. Uz to tiek aicināti 352 LZF biedri un 60 viesu. Tas ir desmitais kongress LZF pastāvēšanas vēsturē.
