Vēl nesenā pagātnē Krievijas jaunā paaudze apguva «klasiskās» literatūras grodus, kurus neiztrūkstoši rotāja amerikāņu miljonāra tēls – pionieru bubulis un daudzu krievu autoru iedvesmotājs.
Vēl nesenā pagātnē Krievijas jaunā paaudze apguva «klasiskās» literatūras grodus, kurus neiztrūkstoši rotāja amerikāņu miljonāra tēls – pionieru bubulis un daudzu krievu autoru iedvesmotājs. Lai atceramies kaut vai Gaidara stāstu par labo un slikto puisi, no kuriem sliktais par cepumiem un ievārījumu pārdeva kara noslēpumu imperiālistiem; vai Maršaka dzejoli par misteru Tvisteru; galu galā – padomju bērnu «bībeli», kuras galvenais varonis vecais Hotābičs amerikāņu naudasmaisu (un turklāt vēl bokseri) maldīgi noturēja par ķēniņa Zālamana gredzena nesēju.
Laiki mainās, un, kaut arī Krievijas ļaudis, sagaidot jauno gadsimteni, ir atgriezušies pie padomju himnas modernizētā teksta versijā, Rietumu nauda it labi iegulst krievu biznesa nepārredzamajos labirintos un tiek svētīta ar Krievijas valsts parādzīmēm, kuru pēdējos gados izrakstīts tik daudz, ka Kremļa amatpersonām, šķiet, būtu vērts apsvērt iespēju ražot tās ar rūpniecisku vērienu.
Mazajam, apaļajam misteram Tvisteram ar neiztrūkstošo imperiālista simbolu – kūpošu resnu cigāru – savulaik vajadzēja steigšus pamest vareno padomju zemi, bet viņa vietā bijušajā padomijā labi iejutušies tādi Krievijas draugi kā Džordžs Soross. Tiesa, Tvistera jaunās paaudzes pārstāvji nebūt nav tikai eksotiskus piedzīvojumus alkstoši miljonāri. Krievija kā potenciāls milzu biznesa interešu poligons ir daudzu šodienas Rietumu miljardieru un multimiljonāru neatslābstošas uzmanības lokā. Pēdējā laikā to apliecinājis arī viens no ietekmīgākajiem ASV mediju magnātiem Teds Tērners, kas ir televīzijas kompānijas CNN dibinātājs un korporācijas «Time-Warner» viceprezidents. Pirms dažām dienām multimiljonāra pārstāvji Kremlī tikās ar Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku Dmitriju Medvedevu, lai apspriestu iespējamos Tērnera kapitālieguldījumus, proti, televīzijas kompānijas NTV akciju paketes iegādi. Citā valstī iepriekšēja varas informēšana par šādu iespējamo darījumu varētu šķist nepiedienīga, bet Krievijas situācijā Kemļa attieksme visai būtiski var ietekmēt to, kā nākotnē ripos iespējamais bizness. Šajā gadījumā gan nav pamata runāt par lielā biznesa «ieeļļošanu», kuras tehnoloģiju pašlaik pēta Šveices prokurori un vairāku ASV lielāko banku uzraudzības institūcijas. Tērneram nepieciešamas garantijas, ka Krievijas vara, ja darījums ar NTV notiks, neiejauksies televīzijas informatīvajā politikā. Pagaidām Kremlis, kas līdz šim no spēka pozīcijām apkarojis no varas neatkarīgos masu saziņas līdzekļus, visai skeptiski raudzījies uz Rietumu naudas (un, protams, arī politikas) ieplūšanu Krievijas mediju biznesā. Spriežot pēc abu sarunu pušu atturīgajām atsauksmēm, arī Tērners Kremļa garantijas nav saņēmis. Kaut gan Krievijas varas iestāžu solījums neiejaukties NTV lietās jeb – citiem vārdiem – politisks atbalsts šādam darījumam varētu kļūt par vienu no labākajām Krievijas prezidenta Putina garantijām Rietumos un neapšaubāmi celtu viņa ārpolitiskās «akcijas».
Aizvadītajā nedēļā skandāls ap holdingu «Media-MOST» (kurā ietilpst arī no Kremļa neatkarīgā televīzijas kompānija NTV), kas jau tagad kļuvis par vienu no visskaļākajiem pēcpadomju ērā, turpināja vērsties plašumā. Uz aizdomu pamata par krāpšanu tika apcietināts «Media-MOST» finansu departamenta direktors Antons Titovs, saistot to ar pagājušajā gadā par «finansiālajām mahinācijām» apcietināto «Media-MOST» īpašnieku Gusinski. Kā zināms, Krievijas prokuratūra uzsāka procesu pret Gusinski, apsūdzot viņu nelikumīgā «Media-Most» līdzekļu pārvietošanā uz ārvalstīm aptuveni 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Apcietinātais, pateicoties starptautiskajam «spiedienam» atbrīvotais, decembrī saskaņā ar «Interpol» starptautisko orderi atkal Spānijā apcietinātais un pret milzīgu drošības naudu atkal atbrīvotais Gusinskis nu kļuvis par tādu kā zem Putina diktatorisma grūstošās demokrātijas pēdējo bastionu. Pasaules «lielo» norišu ētisko nosacītību atkārtoti apliecinājis Izraēlas premjerministrs Ehuds Baraks, kas piedāvājis Gusinskim patvērumu un intervijā Vācijas radio «Deutsche Welle» to raksturojis kā «personīgu draugu». Kas vieniem liels krāpnieks un mahinators, otriem – draugs un nevainīgs upuris. Gluži kā Tolstoja «Karā un mierā» apcerētā Ludviķa XVI «noīsināšana» par galvas tiesu, jo bija taču nodevis savu tautu un valsti. Un nedaudz vēlāk par to pašu tika pakārti vai giljotinēti tie, kas šādu spriedumu pasludināja, jo bija taču nodevuši savu tautu un valsti…
«Neatkarīgajos» holdinga laikrakstos un televīzijas un radio pārraidēs kritizētajam Kremlim ir pamats bažīties par parādos iestigušā «Media-MOST» tālāko likteni. Ārpus finansu mahinācijām (kurām, ņemot vērā Krievijas biznesa mežonīgo raksturu un miljonus, kas apgrozās holdinga iekšpusē, neapšaubāmi ir sava vieta) atrodas demokrātiskas ceturtās varas problēma, par kuru Krievijas kontekstā iespējams nopietni runāt tikai saistībā ar «Media – MOST». Ja NTV nonāks «valsts» īpašumā – un par šādu vēlmi ne vienreiz vien Kremļa amatpersonas ir paudušas – ceturtās varas problēma būtībā būs atrisināta (tas ir, likvidēta).
Savukārt ārpus «Media-MOST» skandāla ietvariem masu informācijas līdzekļu darbinieku neiztirzāts paliek jautājums par ceturtās varas saimnieku lomu un neizbēgamo vērtību dolāros, kurā izsvērt iespējams tikpat labi kā pirmo, otro un trešo, tā arī ceturto varu. Viens procents NTV akciju tiek lēsts trīs miljonu vērtībā, un tas ir tikpat, par cik tiek novērtēts viens procents NTV ziņu politikas.
