Sācies otrais mācību pusgads, bet Jelgavas bērnunama patversmes un Staļģenes pamatskolas audzēkņiem vēl spilgtā atmiņā Ziemassvētku brīvdienas Vācijā.
Sācies otrais mācību pusgads, bet Jelgavas bērnunama patversmes un Staļģenes pamatskolas audzēkņiem vēl spilgtā atmiņā Ziemassvētku brīvdienas Vācijā. Braucienu organizēja Joahims Zīgerists un viņa dibinātā labdarības organizācija Vācijā akcija «Rīsa grauds» («Aktion Reiskorn»).
Jelgavas bērnunama patversmes iemītnieki Ziemassvētkus Vācijā pavadīja jau trešo reizi. Tie, kuriem tur ir krustvecāki, ceļojumā dodas biežāk. Staļģenes skolas bērniem šāda izdevība bija otro reizi.
Uz Vāciju izbrauca pavisam 28 cilvēki: skolēni no Jelgavas un Staļģenes un Otrā pasaules kara dalībnieki, ko Vācijā sagaidīja viņu cīņu biedri. Kopā ar bērnu nama patversmes bērniem uz Vāciju brauca direktore Maija Neilande un mūzikas skolotāja Guna Kanceviča, bet ar staļģeniešiem kopā bija skolotāja Ludmila Pāne. «Ziņām» par brauciena iespaidiem stāstīja bērnunama audzēkņi Jānis Dzalbs, Inga Lukjanova un Sandra Beķere, vēlāk viņiem pievienojās Gatis Stūrmanis un Deniss Stepuļovs. Staļģenes skolā ceļotāji rīkoja nelielu preses konferenci, kurā par gūtajiem iespaidiem saviem skolas biedriem stāstīja Dins Krastiņš, Māris Štāls, Dace Stepiņa, Austra Paegle, Antra Ūdre.
Ekskursijai skolēni sāka gatavoties jau laikus. Staļģenieši un jelgavnieki, gatavojot kopīgu Ziemassvētku programmu, kopmēģinājumos tikās reizi nedēļā. Tapa teatralizēts uzvedums par Jēzus dzimšanu.
Ekskursanti apskatīja Brēmeni, Hamburgu, Lineburgu un, projām braucot, pabija Berlīnē. Apmešanās vieta bija hotelī netālu no Hamburgas gleznainā vietā Dorfmarkā.
Dins: «Vislabāk palikusi atmiņā dzīve hotelī. Tur bija labas istabas, siltas, mīkstas gultas. Katrā numurā – dušas kabīne.»
Austra: «Vismīļākais pārsteigums man bija lielais konfekšu grozs, kas katru jau gaidīja viesnīcas istabiņā uz naktsgaldiņa.»
Bērnunama direktore Maija Neilande: «Mūsu pieaugušie ceļabiedri un skolēni ar skolotājiem dzīvoja blakus viesnīcās. Vienā no tām nebija istabiņas ar 13. numuru.»
Sandra: «Sākumā it kā negribējās braukt, bet vēlāk atkal negribējās atpakaļ. Mūs uzņēma ļoti labi, izturējās mīļi.»
Sarunas neviļus ievirzījās par cienastiem: «Ēst? Oi! Paēduši vienmēr bijām. Tur mēs mielojāmies ar krēmveida zupām.»
Jānis: «Tās ir garšīgākas nekā pie mums.»
M.Neilande: «Brēmenē mūs aizveda uz kūku kafejnīcu, kuru sauca «Kaķu kafejnīca». Mums tā arī nepaskaidroja, kāpēc tāds nosaukums. Tur bija ļoti dažādas kūkas – ābolu, aveņu, ķiršu. Saldējumu pasniedza ar putukrējumu. Pati kafejnīca bija jaukā svētku rotā.»
Inga: «Tā bija koka guļbūve, kur nekas nebija stiprināts ar naglām, bet ar koka tapiņām. Laukumā Brēmenes muzikantu statujai katrs centās pieskarties pie ēzelīša kājas, tad iedomātā vēlēšanās piepildīsies. Ēzelītim kāja bija noberzta spīdīga kā zelts.»
Māris: «Brēmenē gājām pa visšaurāko ielu. Tā bija ļoti īsa, bet tik šaura, ka bija jāiet sāniski.»
M.Neilande: «Tur bija laukums, kur noteiktā laikā parādās porcelāna figūriņas, diemžēl zemā gaisa temperatūrā šis mehānisms nedarbojas.»
Skolotāja Guna Kanceviča: «Mūs iepazīstināja ar pilsētas maketu, vēsturi, senos laikos cilvēku peļņas avots bijušas sāls atradnes. Bagātības simbols bijusi cūka, tagad tas ir pilsētas simbols.»
Sandra: «Lineburgā apskatījām vecpilsētu, rātsnamu, baznīcu, senā osta tagad ir pilsētas daļa. Pusdienojām rātsnama restorānā.»
Skolotāja Ludmila Pāne: «Pārsteidzoši bija tas, ka Hamburgā atrodas mošeja. Tā tur ir tāpēc, lai svešinieki, kas atbrauc no tālām zemēm, varētu noturēt lūgšanas savam dievam. Vēl tur ir daudzu valstu konsulāti, arī Latvijas. Varējām vērot greznos bagātnieku rajonus, lepnas viesnīcas, kur maksa par diennakti ir 1000 latu.»
Dace: «Vācijā ir ļoti sakopta apkārtne. Mājas sapostas Ziemassvētkiem: logi izgreznoti, skaista iluminācija. Uz ielas neredzējām nevienu papīrīti.»
L.Pāne: «Pārsteidza cilvēku laipnība, pat sveši cilvēki uz ielas vēlēja mums priecīgus Ziemassvētkus. Visur valdīja svētku atmosfēra. Baznīcās arī bija lielas izgreznotas egles.»
Austra: «Uz ielām redzējām maz cilvēku. Neviens nebojā un nezog Ziemassvētku rotājumus, kas tur bija lielā daudzumā. Brīnījāmies, ka arī nākamajā dienā viss tik skaisti, nekas nav saplēsts.»
G.Kanceviča: «24. decembrī rādījām sagatavoto uzvedumu. To noskatījās gan mūsu grupas dalībnieki, gan vācieši, kas uzņēma savus kara biedrus no Latvijas. Veco cilvēku bija daudz, viņi ir «Aktion Reiskorn» biedri.»
L.Pāne: «Priekšnesumā bija arī dziesmas un dzejoļi vācu valodā. Svētvakarā kopā ar Zīgerista kungu dziedājām dziesmas latviešu un vācu valodā.»
G.Kanceviča: «Tikšanās reizē par vēlēšanām J.Zīgerists nerunāja. Viņam bija liels suns vārdā Anja, zēni veda viņu staigāt.»
Inga: «Pa dienu Anjai bija sarkans lakatiņš ap kaklu, bet vakarā – siksna ar lampiņām. Tas bija austriešu kalnu suns ar viļņainu spalvu.»
Dins: «Zīgerista kungs mūs abus ar Māri uzaicināja braukt uz slimnīcu pie viņa slimās mammas. Mēs arī viņai novēlējām priecīgus Ziemassvētkus. Pēc tam tikām apdāvināti ar apaviem un apģērbu.»
Trešo reizi Vācijā bija Deniss, tur viņam ir krustvecāki – «forši, mīļi cilvēki». Diemžēl šoreiz krusttēvs bija sasirdzis. Deniss pie viņiem brauc arī vasarā. Arī šovasar gāja skolā un mācījās valodu. Pirmo kursu beidzis ar labām sekmēm.
Vēl katrs piemetina pa spilgtam mirklim: Hamburgā bijis kā Venēcijā – ap 1400 tiltu, upes vidū izgreznota egle. Pārsteigusi vācu cilvēku labsirdība. Viens vācu onkulītis bija sarūpējis zīmēšanas blokus, krāsas, krītiņus. Kāda veikala īpašnieks ziedoja saldumus mājiniekiem. Katram skolēnam tika uzdāvināts dekoratīvs šķīvis ar iegravētu vārdu un uzvārdu. «Aktion Reiskorn» dāvināja katram 50 marku. Hamburgā «Aktion Reiskorn» biroja telpas, kur vāc ziedojumus Latvijai, gan bijušas pārsteidzoši mazas.
