Izlasot Ingrīdas Mutjanko priekšvēlēšanu patosa pieblīvēto rakstu «Vai Jelgavā būs kārtējā miljonu lieta» («Ziņas», 17.01.2001.), jāatzīst, ka tajā ir maz faktu, kas argumentētu viņas pausto…
Izlasot Ingrīdas Mutjanko priekšvēlēšanu patosa pieblīvēto rakstu «Vai Jelgavā būs kārtējā miljonu lieta» («Ziņas», 17.01.2001.), jāatzīst, ka tajā ir maz faktu, kas argumentētu viņas pausto, taču ir atsevišķi izteikumi, uz kuriem kā pašvaldības amatpersona uzskatu par pienākumu atbildēt.
Studējošā ekonomikas zinātņu maģistre I.Mutjanko acīmredzot nav iepazinusies ar Komerclikumu un tajā iestrādātajām normām, tādēļ gluži aplami piedēvē «vairākiem deputātiem» vēlmi pēc iespējas «klusāk un ātrāk» izveidot akciju sabiedrību uz Jelgavas pašvaldības Nekustamo īpašumu pārvaldes (NĪP) bāzes. I.Mutjanko ir tik augstsirdīga, ka arī man piešķir akcionāra statusu «topošajā» akciju sabiedrībā.
Kā zināms, pagājušajā gadā Saeima pieņēma Komerclikumu, kuram bija jāstājas spēkā ar 2001. gada 1. janvāri. Savukārt 21. decembrī Saeimas veiktie grozījumi Komerclikumā nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1. aprīlī. Tas paredz jaunus komerciālās darbības regulēšanas apstākļus un pašvaldības uzņēmumu reorganizāciju. To veicot pēc likuma stāšanās spēkā, vajadzētu tērēt ievērojami vairāk līdzekļu, nekā ja tas būtu izdarīts savlaicīgi. Pašlaik reorganizācija ir samērā vienkārša, bet pēc likuma stāšanās spēkā, pārveidojot uzņēmumus, pirmkārt, 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, rakstveidā jāinformē visi zināmie kreditori un jāpublicē paziņojums laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kā arī jāparedz nodrošinājums kreditoriem; otrkārt, Uzņēmumu reģistrā jāvēršas ar iesniegumu iecelt revidentu reorganizācijas lēmuma pārbaudei; treškārt, jānodrošina revidenta pārbaude. Pats par sevi saprotams, ka visas šīs darbības radītu pašvaldībai papildu izmaksas – katrā atsevišķa pašvaldības uzņēmuma reorganizācijas gadījumā. Turklāt pēc Komerclikuma stāšanās spēkā izdevumus prasīs pamatkapitāla novērtēšana, ko varēs veikt tikai sertificēti speciālisti.
Tie studējošie maģistranti, kas ir iepazinušies ar Komerclikumu, būs pamanījuši, ka tajā nav neviena vārda par pašvaldības uzņēmumu privatizāciju, bet gan tikai par reorganizāciju. I.Mutjanko minētā «prihvatizācija» saistībā ar manu vārdu ir vairāk nekā nekorekta, jo, kā reorganizēt attiecīgo pašvaldības uzņēmumu, lemj deputāti, nevis administrācijas darbinieki. Man atšķirībā no raksta autores nav bijusi iespēja redzēt lēmumu vai lēmuma projektu, kas paredz NĪP privatizāciju. Tieši otrādi: uzskatu, ka NĪP kā pašvaldības akciju sabiedrība (vai SIA – par to acīmredzot lems nākamā Dome) varētu sekmīgi strādāt un dot pašvaldībai ienākumus.
Nav nekāda pamata I.Mutjanko apgalvojumam, ka, 1998. gadā izveidojot NĪP, «tika izjaukts pilsētas dzīvojamā fonda apsaimniekotāju progresīvs attīstības modelis». Tieši otrādi, šodien NĪP finansiāli saimnieciskās darbības rādītāji ir labāki nekā jebkuram citam Latvijas pilsētu pašvaldību dzīvojamo fondu apsaimniekojošajam uzņēmumam, izņemot Ventspili, kur Dome ik gadus spēj dotēt dzīvojamo fondu vairāku simttūkstošu latu apmērā. 1998. gadā NĪP pārņēma namu pārvalžu parādus Ls 568 887 apjomā, no kuriem Ls 123 159 veidoja I.Mutjanko vadītās 2. namu pārvaldes parādi. Atšķirībā no «progresīvajām» namu pārvaldēm, par kurām no iedzīvotājiem ienāca vairāk sūdzību nekā par Siltumtīkliem, NĪP strādā ar peļņu: Ls 140 000 – 1999. un vairāk nekā Ls 200 000 – 2000. gadā. NĪP ir izdevies segt saistības, kas radās namu pārvalžu darbības rezultātā.
Izveidojot NĪP, ir panākts iekasēto īres naudu izlietošanas «caurspīdīgums». Namu pārvalžu laikā iedzīvotāju rēķinos parādījās tikai viens neko neizsakošs cipars («kopējais katls»), tagad rēķinā dots detalizēts atšifrējums pa pozīcijām, iepriekšējie maksājumi, kārtējie maksājumi, parādi un kopējās saistības jeb galarezultāts. Šāda sistēma nebija un pat netika plānota nevienā no «progresīvajām» namu pārvaldēm. Rēķinos parādās arī gada maksājumi, kas iedzīvotāju ērtības labad sadalīti pa mēnešiem. Tas radīja priekšnoteikumus lielākai pašvaldības uzņēmuma darbības atklātībai.
No 1999. gada 1. janvāra ir uzskaitīts katrs vissīkākais remontdarbs, ko ir veicis NĪP, pat ja tā ir tikai skrūvīte, kas ieskrūvēta, savukārt no 2000. gada 1. janvāra šī uzskaite ir pilnībā datorizēta un dati pieejami par katru māju atsevišķi – gan iekasētā nauda, gan tās izlietojums pa 19 pozīcijām.
Jau pagājušajā gadā apkures sezonas sākumā publiski tika paziņots, ka gada beigās šī atskaite par katru namu būs pieejama visiem māju vecākajiem. Šādas sistēmas un datu pieejamības, cik man zināms, izņemot Jelgavu un Talsus, nav nevienā Latvijas pilsētā. Tādējādi ne tikai deputātiem un Domes administrācijai, kuru iespējas būt informētiem apšauba I.Mutjanko, bet arī jebkuram iedzīvotājam ar māju vecāko starpniecību ir iespējas izsekot NĪP darbībai un līdzekļu izlietojumam līdz pat katram iemaksātajam latam. Atskaitē redzams, cik un kādi bijuši remontdarbi, materiālu izlietojums, darba samaksa utt.
NĪP izveidošanas ekonomisko efektu raksturo arī salīdzinošās administrācijas izmaksas: piemēram, 1997. gadā namu pārvaldēs vidēji tās bija 20% pret apgrozījumu, savukārt NĪP 1999. gadā – 12%, 2000. gada deviņos mēnešos – 10,05%. Vēl viens ekonomisko efektu apstiprinošs skaitlis – darbu un pakalpojumu izmaksu īpatsvars pret iekasēto īres maksu: piemēram, 2. namu pārvaldē 1996. gadā no īres naudām 45,51% «atgriezās» pie iedzīvotājiem «caur» darbiem un pakalpojumiem, 1997. gadā – tikai 37,74%. Savukārt NĪP šī proporcija 1999. gadā un 2000. gadā attiecīgi bija 52,42% un 52,53%.
Nepatiess ir arī I.Mutjanko apgalvojums, ka «pilsētas Dome neko reālu nav devusi, lai veicinātu un atbalstītu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību rašanos pilsētā». 1999. gada 5. augustā tika pārskaitīti
Ls 300 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Jelgavas nami» kontā apsaimniekošanas organizēšanai un 2000. gada 1. martā šādam pašam mērķim – Ls 200 sabiedrībai «NDL». Tiesa, šīs sabiedrības tā arī reāli nav sākušas darboties, un iemesls tam meklējams pašu sabiedrību (to vadītāju) juridiskā un saimnieciskā nekompetencē, nevis Domē. Likums liedz veidot dzīvokļu apsaimniekošanas sabiedrības privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir īres un komunālo maksājumu parādi, un nav Domes administrācijas vaina, ka bieži aktīvākie apsaimniekošanas sabiedrību gribētāji ir arī lielākie parādnieki.
