Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, sakot paldies visiem, kas piedalījušies muzeja rīkotajos pasākumos pērn, jaunajā sezonā vēlas piesaistīt pēc iespējas dažādāku interešu grupu apmeklētāju uzmanību.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, sakot paldies visiem, kas piedalījušies muzeja rīkotajos pasākumos pērn, jaunajā sezonā vēlas piesaistīt pēc iespējas dažādāku interešu grupu apmeklētāju uzmanību.
Par spīti tam, ka muzejam joprojām netiek atvēlēti līdzekļi krājumu papildināšanai, pagājušajā gadā interesantu izstāžu un pasākumu netrūka. Apmeklētāju pulcēts pat vairāk, nekā bija plānots. Izvēršas sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un kolēģiem no citām pilsētām, kas Jelgavas muzejam varētu atvieglot īstenot tā galveno misiju – apzināt novada vēstures «baltos plankumus» un sniegt plašāku ieskatu pagātnes notikumus, kas saistīti ar Zemgales reģionu.
Izvēles iespējas
Arī šogad muzejnieki līdztekus ekspozīcijām par novada vēstures tēmām un kultūrziglītojošajām programmām rīkos mākslas izstādes. Šajā ziņā vispirms jāpiemin divi vērienīgi projekti. 23. februārī atklātajā izstādē jelgavniekiem būs unikāla iespēja gūt ieskatu ķīniešu mākslas vērtībās, aplūkot gleznas, grafikas, lietišķās mākslas darinājumus no Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā kolekcijas. Jūlijā muzejs piedāvās iepazīties ar norvēģu mūsdienu stikla meistaru darinājumiem.
Citādi nekā pērn darbosies muzeja salons. Kā «Ziņām» atzina muzeja Sabiedriskās saskarsmes un izglītības nodaļas vadītāja Marija Kaupere, lai vairāk izceltu autoru individualitāti un piesaistītu mākslas kolekcionāru uzmanību, salonam piedāvātie darbi tiks apkopoti vienotā izstādē. Divas reizes mēnesī salonā skatīsim tiklab nelielas personālizstādes kā grupas ekspozīcijas. Iepazīstināt ar savu veikumu aicināti ne tikai gleznotāji, grafiķi, keramiķi, bet arī tautas lietišķās mākslas meistari. Gluži kā pieņemts galerijās, izstādē neiekļautie darbi tiks izlikti atsevišķos stendos. «Galvenais, lai jelgavniekiem būtu lielākas izvēles iespējas,» teic M.Kaupere, piebilstot, ka šādas salona ekspozīcijas vairāk ļauj domāt par novatoriskiem risinājumiem.
Kā jau ierasts, lielajās ekspozīcijās priekšroka tiks dota Jelgavas novada māksliniekiem. Tomēr iecerēts parādīt arī atzītāko jauno Rīgas mākslinieku darbus.
Reklāma Eliasam
Bez ievērības nepaliks Mākslas dienu norises. Tās šogad pārstāvēs Jelgavas mākslinieki, bet vasarā notiks tradicionālā tekstilmākslas izstāde. Šajā sezonā muzejnieki iepazīstina ar saviem jaunieguvumiem (dāvinājumiem). Šoreiz muzejam īpaši svarīga ir iespēja plašākai auditorijai atgādināt par krājuma vērtībām – Ģederta Eliasa darbu kolekciju, kas būs skatāma 1. martā Rīgā, Konventa sētā. M.Kaupere domā, ka tas palīdzētu piesaistīt sponsoru un mecenātu atbalstu, lai Ģ.Eliasa nenovērtējamo mantojumu atspoguļotu arī albumā.
Kultūrizglītojošo programmu vidū drīzumā gaidāms meteņu paražām veltīts pasākums, kā arī sarīkojums, atzīmējot brāļu Antona un Pētera Birkertu 120. un 125. dzimšanas dienu. Muzejs aicina uz sadarbību projektu nedēļu rīkotājus, lai kopīgi iecerētu tēmas un plānotu metodisko darbu skolēnu pētījumiem par ievērojamiem novadniekiem.
Lielākās novada vēstures atspoguļojumam veltītās ekspozīcijas iecerētas gada nogalē. Pirmā no tām būs veltīta Otrā pasaules kara notikumiem Jelgavas apkārtnē, otrā – 100 gadu jubilejai kopš atklāta telekomunikāciju līnija Jelgava – Rīga.
Turklāt, turpinot Pētera akadēmijas 225. jubilejas gadā iedibināto sadarbību ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, sākts kopējs projekts «Kultūras tradīcijas Jelgavā», lai rosinātu diskusiju par to, kā atdzīvināt vēsturiskās iezīmes ne tikai pilsētas arhitektūrā, bet arī katra jelgavnieka ikdienas apziņā.
Kāpēc Ventspils?
Ar valsts atvēlētajiem līdzekļiem nepietiek, lai muzejos tiktu veikts pētnieciskais darbs, arī pašvaldības ar retiem izņēmumiem var atļauties algot muzeja speciālistus, kas nodarbotos tikai ar zinātniskās izpētes darbu. Tomēr šovasar pēc Ventspils Domes iniciatīvas tika izveidota īpaša pētniecības koordinācijas institūcija – Rietumlatvijas vēstures izpētes komisija. Tajā iesaistījušies pārstāvji no valsts zinātņu izpētes institūcijām, Ventspils, Rundāles, Tukuma, Liepājas un Jelgavas muzeja (komisijas priekšsēdētājs ir Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš). Komisijas sēdes notiks Ventspilī, taču sanāksmes, semināri vai akadēmiskie lasījumi tiks rīkoti arī citās pilsētās. Par Vēstures un mākslas muzeja iniciatīvām informē muzeja direktore Gita Grase: «Jau novembra sākumā kolēģiem paziņojām savu ieceri 2001. gada rudenī organizēt bijušās hercogistes teritorijas muzejnieku semināru, lai diskutētu par mūsu kopīgām iespējām atzīmēt Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanas 450. gadadienu. Rietumlatvijas vēstures komisiju šis pasākums ieinteresēja, un, iespējams, tas izvērtīsies par kopīgu sēdi ar akadēmiskās zinātnes pārstāvjiem. Cita starpā tajā varētu diskutēt par jautājumu, kurā gadā tad īsti izveidojās hercogiste – 1561. gadā, kā uzskatām mēs, vai 1562. gadā, kā uzskata Kurzemes puses muzejnieki.»
Iespējams, nākotnē izdosies īstenot ideju par savulaik visā Eiropā pazīstamās, 1815. gadā Jelgavā dibinātās Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbības atjaunošanu, kas būtu viens no motīviem, lai Rietumlatvijas vēstures pētniecībā vairāk iesaistītos ārvalstu, īpaši vācbaltu, pētnieki.
Zīmīgi, ka finansiālu atbalstu šādas pētniecības koordinācijas institūcijas izveidei sniegusi Ventspils Dome, kas perspektīvā iecerējusi Ventspili veidot par Rietumlatvijas (bijušās hercogistes teritorija) vēstures izpētes centru. Tomēr komisija cer saņemt finansiālu atbalstu arī no citām pašvaldībām, jo, kā atzīmē Jelgavas muzeja direktore, nebūtu pareizi prasīt, lai ventspilnieki maksātu par citu novadu pagātnes izpēti. Turklāt mūsu pilsētas vēsturiskā loma reģiona attīstībā ir daudz lielāka.
«Ne jau Ventspils, bet tieši Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes un arī Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Ne jau Ventspilī, bet Jelgavā daudzējādā ziņā tika «taisīta» vēsture, izveidota pirmā augstskola Latvijas teritorijā, nodibināts otrs vecākais muzejs Latvijā, bija lielākā grāmatu izdevniecība Baltijā, sarīkota pirmā mākslas izstāde ārpus Rīgas, iespiests pirmais laikraksts latviešu valodā, dzimis latviešu teātra tēvs, notikuši vienīgie Vispārējie dziesmu svētki ārpus Rīgas un tā tālāk. Kad pienāks tas brīdis, kad Jelgava apjautīs, ka viena no tās lielākajām bagātībām ir daudzos gadsimtos uzkrātais kultūras mantojums? To veidojuši dažādu tautību cilvēki, tajā skaitā daudz vāciešu. Tas dažiem raisa ļoti negatīvas emocijas, bet viņu darba augļus mēs, latvieši, nereti bez pienācīgas pateicības ekspluatējam,» tā G.Grase.
