Pēdējā laikā presē arvien vairāk parādās diskusijas, vai Latvijā vajadzīgs tautas vēlēts prezidents.
Pēdējā laikā presē arvien vairāk parādās diskusijas, vai Latvijā vajadzīgs tautas vēlēts prezidents. Laikam jau vajadzīgs, vismaz vienā ziņā tiktu likvidēta korupcija. Šajās prezidenta vēlēšanās «Latvijas ceļš» («LC») centās stimulēt deputātus, lai tie nobalsotu par apvienības «LC» pārstāvi. Kad tas neizdevās, «LC» Bārbija bija tā sašutusi, ka izskatījās kā pārdurts balons. Ja būs tautas vēlēts prezidents, tad nekāda korupcija neiznāks. Šim nolūkam būs nepieciešams vesels vagons ar naudu, lai nopirktu visu vēlētāju balsis.
Šajos tā saucamos demokrātijas laikos cilvēka dzīvībai ir īpaša cena. No rīta, izejot no mājas, tu nezini, vai dzīvs pārnāksi. Varbūt tevi nobrauks kāds piedzēries autovadītājs vai arī kāds iegrūdīs nazi sānos un aplaupīs. Ja arī nekas ar tevi nebūs noticis, atnākot mājās, vari konstatēt, ka tavs mājoklis aplaupīts.
Pirmskara Latvijā tik traki negāja. Diktatūra aizliedza rakņāties pa miskastēm. Tagad tas ir atļauts. Katrs var iet un pārbaudīt miskastes saturu. Vislielākais komforts ir, protams, noziedzniekiem. Nāvessods atcelts, ir atklātā tipa cietumi. Nogalini cilvēku – pāris gadu pasēdi un atkal brīvībā. Kukuļus neapsmādē ne zemākais, ne pats augstākais ierēdnis. No tiem nav atpestīti ne tiesneši, ne prokurori. Nesen presē izlasīju tādu mazu anekdotīti. Agrāk bijuši divi tiesneši, kas ņēmuši kukuļus, tagad esot divi tiesneši, kas tos neņem. Godātais žurnālists Mārtiņš Kaprāns atzīmē, ka pie visām nekārtībām augstajos varas ešelonos esot vainīga pati sabiedrība. Ko tad, Kaprānaprāt, sabiedrība varētu darīt? Neiet uz vēlēšanām? Deputāti paši sevi ievēlēs, tāds ir pašreizējais vēlēšanu likums. Viņus atsaukt nevar. Deputāti pie vēlētājiem nebrauc, jo nezina kas viņus ievēlējis. Vieglāk aizbraukt uz Kanāriju salām vai Indonēziju. Tuvākajā laikā būšot iespējas aizlidot uz Mēnesi, biļete maksāšot piecus miljonus dolāru. Mūsu deputāti varētu aizbraukt papētīt, kā tur tiek apsaimniekoti pagasti. Saeimai vienmēr paliek pāri naudiņa. Nepārtraukti avīzēs tiek atspoguļotas nejēdzības, kas notiek augstajos varas ešelonos. Par to runā radio un televīzijā. Tiem vīriem šī runāšana ir kā pīlei ūdens.
Ko Kaprāna kungs ieteiktu darīt man un pārējai sabiedrībai?
