Jelgavas skolās klases audzinātāju darba slodze ir liela, taču uzskatu, ka par konflikta situācijām, ja tādas skolēnu vidū ir, pedagogi ir informēti.
«Jelgavas skolās klases audzinātāju darba slodze ir liela, taču uzskatu, ka par konflikta situācijām, ja tādas skolēnu vidū ir, pedagogi ir informēti. Tās risina, neļaujot iet plašumā,» izglītības ministra secinājumu par direktoru un skolotāju atbildības trūkumu un neinformētību komentēja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns izglītības pārvalžu vadītāju sanāksmē aktualizēja skolas direktoru, skolotāju un klases audzinātāju atbildību ekstremālos gadījumos skolā, kur iesaistīti skolēni. Tikšanās laikā K.Greiškalns atgādināja 22. janvārī notikušo traģisko starpgadījumu Ogres ģimnāzijā, kur viens skolas audzēknis ar nazi sadūra otru.
«Tā kā pēdējā laika notikumi rāda, ka pieaug cietsirdība un vardarbība bērnu un jauniešu vidū, mani šis Ogres gadījums interesēja nevis īpaši, bet gan kā precedents, kas norāda uz skolas vadības un skolotāju nevarību un atbildības trūkumu,» ministra teikto publicē aģentūra LETA. Ministrs pārliecinājies arī par skolas vadības un skolotāju neinformētību par konfliktu.
«Pēc sarunām ar direktoriem un skolotājiem arī citās skolās esmu sapratis, ka viņi ne vienmēr apzinās savu atbildību, īpaši jaunajos sociālajos apstākļos,» sēdes dalībniekus informējis K.Greiškalns, aicinot izglītības pārvalžu vadītājus runāt ar skolu direktoriem un skolotājiem par viņu atbildību skolās un audzināmajās klasēs.
Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle uzskata, ka rajona direktori zina savus pienākumus un atbild par skolā notiekošo. Skolās runās par vadības un pedagogu atbildību, taču «ne tāpēc, ka to ministrs pateica, bet gan tāpēc, ka šis darbs notiek regulāri». Izglītības pārvaldei svarīgāk būtu uzzināt ministrijas viedokli stratēģiskos jautājumos – par finansēšanu, par to, kā attīstīsies izglītības pārvaldes sistēma, ja notiks kādas pārmaiņas pēc vēlēšanām.
«Cilvēki savstarpējās attiecībās kļūst neiecietīgāki, saspringtas attiecības ir arī bērnu vidū, tāpēc jāsaka paldies skolotājiem, ka viņi tiek ar to galā,» situāciju raksturo G.Auza. «Pilsētā ir ap 12000 skolēnu, bet pavisam nedaudz ir gadījumu, kad konfliktu risināšanā lūdz palīdzību Izglītības pārvaldē. 2000. gadā Izglītības pārvaldē nebija nevienas rakstītas sūdzības. Tas var liecināt gan par nevēlēšanos rakstīt, gan par pedagogu prasmi konflikta situācijas veiksmīgi atrisināt skolā.» Izglītības pārvaldes vadītāja atzinīgi vērtēja skolas direktoru rūpīgo darbu, vajadzības gadījumā palīdzību meklējot Izglītības pārvaldē, Municipālajā policijā, Valsts policijā. «Skolotājiem vairāk vajadzētu meklēt palīdzību pie skolas psihologa, sociālā pedagoga, kompetenta kolēģa, pirms kāds konflikts ir bīstami samilzis. Vecāki gan nereti izvairās meklēt palīdzību pie pedagoga, iespējams, ka abpusēji traucējoša ir skolotāju lielā stundu slodze, sevišķi skolās, kuras strādā divās maiņās,» par savstarpējas neizpratnes cēloņiem domā G.Auza.
