Cik tad sen kā burciņā uz palodzes diedzējām lokus un svaigais Mārupē izaudzētais gurķītis martā vēstīja pavasari, kļūstot par mūsu ēdienkartes svaiguma akcentu.
Cik tad sen kā burciņā uz palodzes diedzējām lokus un svaigais Mārupē izaudzētais gurķītis martā vēstīja pavasari, kļūstot par mūsu ēdienkartes svaiguma akcentu.
Tagad svaigus dārzeņus un augļus varam ēst visu gadu, bet vai to darām? Atrunas ir vienkāršas – dārgi un ķimizēti, dažreiz arī sliktas kvalitātes. Bet vai tas nav vienkārši slinkums? Tāpēc «Ziņas» nedēļas nogalē iepazinās ar Jelgavas tirgū un lielveikalos piedāvāto dārzeņu un augļu klāstu.
Speciālisti ir konstatējuši, ka iespēju robežās cilvēkam vairāk uzturā jālieto tie augļi un dārzeņi, kas auguši vietējos klimatiskajos apstākļos. Protams, ja pašam nav dārziņa, vietējo ražu vislabāk meklēt tirgū.
Sestdien Jelgavas tirgū bija pietiekami daudz pircēju un pārdevēju. Tradicionāli izaudzēto piedāvāja zemnieki –pārpratumu būt nevar – viss ir izaudzēts tepat.
Āboli tirgū praktiski ir vienīgie augļi, kas izaudzēti tepat (cena – 0,15 līdz 0,50 Ls/kg). Tajos vēl vairākus mēnešu pēc novākšanas saglabājas visas vērtīgās uzturvielas, izņemot C vitamīnu. Saglabājas minerālvielas (kālijs, nātrijs, kalcijs, fosfors, magnijs, dzelzs) un organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe, vīnskābe).
Vēl svaigas un skābas ir dzērvenes, kaut gan mīts par C vitamīna daudzumu tajās ir pārspīlēts. Pat svaigi lasītās dzērvenēs tā nav pārāk daudz – 20 līdz 40 mg/100 mg. Taču arī uz pavasara pusi ogās saglabājas benzoskābe, kam ir pretiekaisuma iedarbība. Ne velti slimniekam mājās tiek vārīts dzērveņu morss. Litrs dzērveņu maksā Ls 0,80.
Sakņu piedāvājums tirgū pārliecinošs, jo ir izvēles iespēja. «Ziņas» šoreiz nekavējās pie kartupeļu kastēm, jo lielā cietes daudzuma dēļ tos pieskaita salikto ogļhidrātu grupai.
Burkānos ir daudz karotīna, B, C, E vitamīni un minerālvielas. Cena – sākot no 5 santīmiem par kilogramu līdz pat Eiropas standartiem (labā nozīmē) atbilstošiem vienāda lieluma sulīgiem burkāniem par 25 santīmiem. Ļoti pieklājīgus burkānus var nopirkt par 15 līdz 20 santīmiem. Tikpat maksā arī ievestie (no Polijas?) mazgāti burkāni. Taču laikam jābūt diži slinkai saimniecei, lai tikko no stirpas vai pagraba izceltu sulīgu un košu sakni apmainītu pret tīru, bet apžuvušu un nez pirms cik nedēļām vai mēnešiem mazgātu burkānu.
Pret bietēm dažreiz izturamies pārāk nievājoši – ilgi jāvāra, un garša arī it kā nav visiem pieņemama. Taču velti – salīdzinot ar citiem dārzeņiem, tajās ir daudz mangāna sāļu (tie piedalās vielmaiņā), kālija, kalcija un dzelzs sāļu. Biešu cena patiešām ir zema – tikai 10 santīmu par kilogramu.
Daži pārdevēji piedāvā arī rutkus (0,30 Ls/kg) un selerijas saknes.
Svaigi kāposti tirgū maksā 10 santīmu kilogramā, taču īpaši baltas galviņas – arī 20. Vēl tirgū ir nopērkami sarkanie kāposti. Baltais galviņkāposts nav pats vērtīgākais no visām kāpostu šķirnēm, taču tas ir lēts un 100 g kāpostu ir 45 mg C vitamīna.
Ziemas ēdienkartē neaizstājami ir skābi kāposti. Tie satur pienskābi, jo skābēšanas laikā notiek pienskābā rūgšana. Pienskābe kavē mikroorganismu vairošanos, padara produktu vieglāk sagremojamu, labvēlīgi ietekmē zarnu trakta mikrofloru un nodrošina normālu tā darbību. Skābajos kāpostos saglabājas C vitamīns – aptuveni 20 mg/100 g. Skābu kāpostu cena par kilogramu – Ls 0,25 līdz 0,30. Pārdevējas parasti piedāvā pagaršot – skābi un skābāki, ar ķimenēm, burkāniem vai citām piedevām. Padoms pircējam – dabiski ieskābuši kāposti ir viegli iedzelteni, bet ar citronskābi vai etiķi paskābinātie būs balti.
Ziemā nevar iztikt bez sīpoliem un ķiplokiem. Tirgū kilograms sīpolu maksā 15 līdz 20 santīmu, bet ķiploku – vidēji Ls 0,80. Ķiploku galviņas ir nopērkamas arī gabalos. Sīpolos un ķiplokos esošās vielas nomāc patogēnos mikroorganismus. Sīpoli uzlabo ēstgribu, sekmē barības gremošanu, novērš zarnu kūtrumu un sekmē vēdera izeju. Taču aknu, gremošanas trakta, nieru slimniekiem tie jālieto saprātīgās devās.
Lai ēdiens būtu garšīgāks, tam pievieno zaļumus. Tie uzlabo ne tikai garšu, bet arī satur dažādas vērtīgas vielas – vitamīnus, fitoncīdus, ēteriskās eļļas, miecvielas, u.c. Ziemā tirgū zaļumu izvēle nav pārāk liela – sīpolloki, dilles, pētersīļu zaļumi. Tos parasti pārdod buntītēs. Loki – 15 santīmu, dilles un pētersīļi – 20. «Ziņām» gan šķita mazliet aizdomīgas dažu pārdevēju dilles ar ļoti resniem kātiem. Interesanti, kā tādas janvārī var izaudzēt…
Garšas uzlabošanai var nopirkt mārrutkus. Uh, stipri un atkarībā no burciņas lieluma – 40 līdz 50 santīmu.
Protams, tirgū liels daudzums ievesto dārzeņu un augļu. Salīdzinot to cenas ar lielveikalos nopērkamo dārzeņu cenām, starpība par labu bieži ir lielveikaliem. Piemēram saldā paprika tirgū maksāja Ls 2, bet «Otto» – Ls 1,80, «Arkā» – Ls 2,08. Gurķu cenas līdzīgas – 1 lats. Tomāti tirgū maksā no Ls 1 līdz Ls 1,20, bet «Otto» – sākot no Ls 1, dārgāki ir tomāti ķekaros un mazie tomātiņi. Arī Ķīnas kāposti veikalos ir lētāki – Ls 0,50 –, bet tirgū – 0,60 Ls/kg.
Latvijas uzturzinātnieki iesaka dienā apēst 400 līdz 500 g dārzeņu un augļu, neskaitot kartupeļus. Ja ģimenē ir četri cilvēki, dienā būtu jāapēd divi kilogrami. Ņemot vērā vietējo dārzeņu cenas, tā nav pārāk liela summa. Taču ir cits jautājums – cik augstu mēs vērtējam savu veselību un cik laika varam atļauties pavadīt virtuvē.
Kāpēc jāēd dārzeņi un augļi
Satur maz kaloriju un praktiski nesatur taukus (izņēmums – avokado), tāpēc tos var ēst tik daudz, cik vēlas, nebaidoties iegūt liekus kilogramus.
Satur visus vitamīnus un minerālvielas.
Vieni no labākajiem šķiedrvielu avotiem.
Krāsainie augļi un dārzeņi ar savu krāsu, smaržu un garšu bagātina praktiski visus ēdienus.
Dārzeņu cenas Jelgavā (Ls/kg)
Tirgū; Lielveikalos
Burkāni 0,05 – 0,25 0,20 – 0,24
Bietes 0,10 0,12
Rutki 0,30 –
Kāposti 0,10 – 0,15 0,12
Skābi kāposti 0,25 – 0,30 0,30 – 0,35
Ķiploki 0,80 – 0,85 0,85
Sīpoli 0,15 – 0,20 0,16 – 0,20
Tomāti 1,00 – 1,20 1,00 – 1,10
Gurķi 1,00 0,98 – 1,00
Paprika 2,00 1,80 – 2,08
Ķīnas kāposti 0,60 0,50
Baltie redīsi 0,75 0,75
