Valsts ekonomikas depresīvajā fonā bezdarbs ir kā zināma sociālā sērga, kuru tomēr iespējams pārslimot, uzskata Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Jelgavas centra darbinieki.
Valsts ekonomikas depresīvajā fonā bezdarbs ir kā zināma sociālā sērga, kuru tomēr iespējams pārslimot, uzskata Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiāles Jelgavas centra darbinieki. Centra vadītāja Edīte Bišere domā, ka mūsu pilsētā pilnīga atveseļošanās iespējama pēc aptuveni trīs četriem gadiem.
E.Bišere, kas NVD centra vadītājas amatā strādā nu jau pusgadu, uzskata, ka kolektīvs ir atsaucīgs, strādāt gribošs un ar izteiktu pienākuma apziņu. Ja neskaita vadošos darbiniekus, NVD Jelgavas centrā apmēram puse strādājošo ir inspektori, kas diendienā atrodas ciešā saskarē ar bezdarbniekiem un viņu problēmām. Par savas darbības svarīgāko rādītāju viņi uzskata to, cik lielā mērā izdevies apmierināt bezdarbnieku vēlmes, tas ir, cik cilvēku ieguvis bezdarbnieka statusu un pabalstus, cik darba meklētājiem palīdzēts pārkvalificēties un atrast darbu.
Zemnieks par bezdarbnieku nereģistrējas
Katrā ziņā svarīgs rādītājs ir bezdarba līmenis pilsētā, rajonā un valstī. Pēc NVD Jelgavas centra datiem, tagad pilsētā ir 6,86 un rajonā – 7,23 procenti bezdarbnieku. Daudziem šie skaitļi var šķist nereāli. Tomēr E.Bišerei laikam ir pamats sacīt, ka dažkārt, piemēram, mājsaimnieces darbs kopumā ir vairāk atalgots nekā vienam otram apkalpojošajā sfērā strādājošajam. Visā pasaulē mājsaimniece ir atzīta specialitāte.
Bezdarba līmeņa oficiālos rādītājus ietekmē arī tas, ka daudzi laucinieki par bezdarbniekiem nereģistrējas, jo viņiem ir sava saimniecība. Patlaban valstī nav atrisināti daudzi jautājumi. Piemēram, ja ģimenei laukos pieder, sacīsim, pieci hektāri zemes, viņi tik un tā var reģistrēties kā bezdarbnieki un pretendēt uz pabalstu. Lai gan viņu īpašumā ir zeme – ražošanas līdzeklis un iztikas avots, kāda nav pilsētniekiem. Tomēr lielākā daļa šādu lauku iedzīvotāju vēl nav pietiekami atspērusies, lai no sava īpašuma gūtu regulārus, stabilus ienākumus, lai tādējādi varētu reģistrēties kā pašnodarbinātas personas. Patlaban rajona lauku pagastos tikai kādi 4% iedzīvotāju ir pašnodarbināti, lai gan faktiski gandrīz katram otrajam īpašumā ir zeme. Ja paanalizē socioloģijas statistiku laukos, jāsecina, ka pagastu iedzīvotāju vēlēšanās kļūt par uzņēmējiem ir mazāka nekā pilsētās. Lielā mērā tās ir valsts attieksmes pret lauku attīstību sekas, vienotas koncepcijas trūkums.
Nodarbinātības valsts dienestā var saņemt bezdarbnieka statusu ikviena persona no 16 gadu vecuma, līdzi ņemot trīs dokumentu paketi: izziņu no pašvaldības par to, ka līdz tam šī persona nav strādājusi algotu darbu, Valsts ieņēmuma dienesta nodokļu grāmatiņu un personas pasi. Tāpat kā jebkurš cits pretendents, arī šie pusaudži, stājoties bezdarbnieku uzskaitē, septiņu dienu laikā iegūst attiecīgo statusu.
NVD – vidutājs starp bezdarbnieku un valsti
Valda maldīgs uzskats, ka NVD katrā ziņā darba meklētājs jānodrošina ar darbu. Patiesībā dienesta darbinieku uzdevums esot tikai reģistrēt bezdarbniekus, būt vidutājam starp viņiem un valsti, kas tādējādi nodrošina zināmu sociālo aizsardzību (piemēram, pabalstu veidā). Tomēr iespēju robežās dienesta darbinieki iedzīvotājiem cenšas palīdzēt gan sameklēt darbu, gan organizēt pārkvalificēšanos. NVD Jelgavas centrā aktīvi darbojas darba meklētāju klubs. Tur interesentiem piedāvā iespēju noklausīties kvalificētu mācību spēku un praktiķu lekcijas dažādos kursos: sociāli psiholoģiskajā rehabilitācijā, lietvedībā, ievadu informātikā (datorzinībās), uzņēmējdarbības pamatos, darba likumdošanā un latviešu valodas apguvē trīs līmeņos. Darba meklētāju klubs piedāvā arī karjeras izvēles kursu ar testēšanu, lai katrs bezdarbnieks varētu rast skaidrību, kādai specialitātei viņš visvairāk būtu piemērots. Ja cilvēks ir nopietni apņēmies kaut ko darīt un ir gatavs mērķtiecīgi meklēt darbu un arī pats pielāgoties darba tirgus prasībām, viņu iespējams (bez maksas) nosūtīt arī uz Rīgas Karjeras izveides centru. Jāpiebilst, ka visi kursi NVD Jelgavas centra darba meklētāju klubā ir bez maksas, arī – latviešu valodas apguve, kas ir īpaši iecienīta un bezdarbnieku vidū populāra: pērn kluba piedāvātās mācību iespējas izmantoja 912 cilvēku, no viņiem 360 – latviešu valodas kursus.
Nozīmīga dienesta darba joma – pārkvalifikācija
NVD Jelgavas centrā viens inspektors nodarbojas ar pārkvalifikācijas jautājumiem. Viņš ar darba meklētājiem pārrunā, kādu specialitāti vēlētos apgūt, apspriež, vai tiešām viņa izraudzītā būtu tā īstā, piemērotākā, cik liela ir pretendenta apņēmība un vai viņam ir reālas izredzes nolūkotajā specialitātē dabūt darbu. Daudzi pēc šādām pārrunām tiek nosūtīti uz dažādiem kursiem. Taču NVD darbinieki daudzus cilvēkus iekārtojuši strādāt arī bez kursiem, jo, piemēram, ir panākta vienošanās ar dažiem darba devējiem par apmācību iziešanu jau pašā darba vietā. Šai ziņā auglīga ir sadarbība ar Jelgavas tirgotāju apvienību: Eiropa lielā mērā pie mums «ienākusi» tieši ar veikalu starpniecību, tur vajadzīgas pārdevējas. Un vislabāk pārdevējas arodu ir iemācīties jau praksē. Šādā veidā par pārdevējām darbā iekārtotas daudzas jaunietes, un E.Bišerei esot patiess gandarījums kādu no viņām – apmierinātu ar dzīvi un darbu – satiekot uz ielas.
Piedāvā kursus šuvējām, datoroperatoriem…
Patlaban vislielākais pieprasījums ir pēc datoroperatoriem. Turklāt tas ir divpusējs: speciālisti vajadzīgi darba devējiem, savukārt daudzi bezdarbnieki, izlasot laikrakstos darba piedāvājumus, par sev piemērotāko izraugās tieši šo specialitāti. Jelgavas darba meklētāju klubā aizvadītajā gadā datorzinību īso kursu pabeidza vairāk nekā 100 klausītāju, bet padziļinātus, trīs līdz piecu mēnešu, kursus, uz kuriem darba meklētājus bija nosūtījis NVD, pērn pabeidza 58 cilvēki. Tagad šādos kursos mācās 30 klausītāju. Vēl 2000. gadā NVD Jelgavas centrs nosūtījis un apmācījis 105 šuvējas, 39 pārdevējas, 37 metinātājus; 20 cilvēki beiguši uzņēmējdarbības kursus, 36 ieguvuši kvalifikāciju celtniecības (būvgaldnieku) specialitātē, sagatavots 51 grāmatvedis, 28 sekretāres lietvedes, 25 apguvuši pavāra, 26 – konditora, 14 – friziera, 15 – autoatslēdznieka un 15 – kokaudzētavu strādnieka arodu.
Aug pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem
Uz bezmaksas kursiem tiek nosūtīti cilvēki, kas stingri nolēmuši pārkvalificēties un skaidri zina, ka turpmāk strādās izvēlētajā arodā. Konstatēts, ka pērn no decembrī kursus beigušajiem 15 cilvēkiem tikai divām sievietēm nav izdevies dabūt darbu, viena gaida mazuli, bet otra no kāda lauku pagasta nav vēl nopietni meklējusi darbu. Pārējie jau tagad, nepilnu mēnesi pēc kursu beigšanas, strādā. Tiesa, dažkārt cilvēki, kas ar NVD palīdzību iekārtojušies darbā, nav apmierināti ar darba algu. Taču visā valstī kopumā pagaidām tikai nedaudzi saņem tādu atalgojumu, lai apmierinātu visas savas vajadzības. Skaidrs ir tas, ka ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc arvien augstākas kvalifikācijas darbiniekiem: īpaši mašīnbūvē, tekstilrūpniecībā, kur lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, kur tiek ieviestas modernas tehnoloģijas, darbgaldi un aprīkojums. Iespēju robežās NVD Jelgavas centra darbinieki cenšas šos robus aizpildīt, taču tas pagaidām izdodas grūti, jo nav vajadzīgās mācību bāzes. Tāpēc attiecīgajās specialitātēs parādās vakances.
Iepriecina sadarbība ar lielajiem uzņēmumiem
Kaut gan sadarbību ar Jelgavas lielākajiem darba devējiem šajās nozarēs E.Bišere vērtē ļoti atzinīgi, viņa pat uzskata, ka, pamazām atdzimstot ražošanai, Jelgavā rūpniecība sasniegs normālu līmeni jau pēc gadiem trim četriem. Savukārt jautājums par kvalificētu kadru sagatavošanu prasīšot pāris gadu.
NVD darbinieki ir pārliecināti, ka nodarbinātības problēmas jārisina kompleksi, sadarbojoties ar darba devējiem un pašvaldībām. Iepriecinot auglīga sadarbība ar Jelgavas lielāko uzņēmumu vadītājiem, pilsētas Domes atsaucība. Praktiski jau panākta vienošanās par to, ka Dome sniegs finansiālu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri, beiguši attiecīgu apmācību kursu, nopietni vēlēsies pievērsties uzņēmējdarbībai: domājams, viņi varēs pretendēt uz kaut nelielu starta kapitālu privātā biznesa uzsākšanai.
NVD atbalsta arī pašvaldības
Katru gadu Nodarbinātības valsts dienests zināmu summu atvēl pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt bezdarbniekus sabiedriskiem darbiem, paredzot samaksu vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. Tā kaut daļēji tiek palīdzēts novērst pagastu trūcīgāko iedzīvotāju materiālās raizes, savukārt pagastam tiek no krūmiem atbrīvotas ceļmalas, sagādāta malka, sakopta teritorija. 2000. gadā palīdzību katru dienu meklējuši apmēram 60 cilvēki. Sausā, bezkaislīgā statistika liecina, ka 70 procentiem no viņiem izdevies palīdzēt.
