Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar vēlētāju apvienību «Mēs savam pagastam», kas par svarīgāko pasludināja aizsargāt iedzīvotāju un sabiedrības intereses.
NO SASAUKUMA LĪDZ SASAUKUMAM: CENAS
Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās startēja ar vēlētāju apvienību «Mēs savam pagastam», kas par svarīgāko pasludināja aizsargāt iedzīvotāju un sabiedrības intereses, kā garantu nosaucot Latvijas Republikas likumu korektu izpildi.
Cik daudz jaunu darba vietu pagastā radīts un kā atbalstāt uzņēmējdarbību?
Pagastā pēdējos četros gados nodibinājušās divas salīdzinoši lielas firmas – SIA «Pikets», kas ceļu būvē un asfalta ražošanā nodarbina ap 15 cilvēku, kā arī SIA «Plato», kas aptuveni tikpat lielam cilvēku skaitam dod darbu, ražojot plastmasas logus un durvis. Ar katru gadu paplašinās ķieģeļu ražotne firmā «Lat Spartaks», kur ražošanas sezonā strādā ap simts cilvēku, bet ziemas periodā ap 30 darbinieku. Arvien turpina paplašināties arī zemnieku saimniecības, kas audzē dārzeņus, – «Mežrenceles», «Mazbaltpēteri», «Mežgaiļi», «Dambrāti» un «Brīvzemnieki».
Uzņēmēji atbalsta mūs, un mēs atbalstām viņus. Iespējams, lietderīga būtu kopīga organizācija, kurā pārspriest radušos jautājumus, taču pagaidām nav bijis nopietnas uzņēmēju iniciatīvas un pašvaldība nav vēlējusies radīt kaut ko mākslīgu.
Vēlētājiem solījāt sakārtot pagasta iekšējos ceļus, galveno uzmanību veltot attālākajiem.
Kopš 1998. gada Autoceļu fonda piešķirtos līdzekļus apsaimnieko pašvaldība un pati arī izlemj, kā tos racionālāk izmantot. Šajā laikā mums ir izdevies saremontēt piecu kilometru garumā ceļu Tiltiņi – Birzuļi – Dalbes, divu kilometru garumā ceļu Melderi – Caunes – Vilciņi, 1,8 kilometrus posmā Skuju pārbrauktuve – Mežciems un divus kilometrus ceļā Baltpēteri – Tiltiņi. Arī ciematā pie daudzdzīvokļu mājām izdevies noasfaltēt vairākus posmus.
Plānojāt atdzīvināt sporta kompleksu.
1996. gada ziemā sporta kompleksa «Mālzeme» apkures sistēma aizsala un pārplīsa radiato-
ri – zāle vairs nebija izmantojama. 1997. gada vasarā jaunā sasaukuma deputāti nolēma darīt visu, lai sporta komplekss atkal varētu funkcionēt. Mēs radām līdzekļus, lai atjaunotu apkures sistēmu – sakārtojām ūdensapgādi un siltumpiegādi, veicām nelielu kosmētisko remontu, un sporta komplekss varēja darbu atsākt. Vēlāk pārbūvējām arī ieejas durvis un noasfaltējām automašīnu stāvlaukumu pie kompleksa. Tagad «Mālzeme» ir noslogota katru dienu līdz pulksten 22 – tur sporto ne tikai pagasta bērni un pieaugušie, bet telpas izmanto arī citu pašvaldību ļaudis un iestādes.
Ko nav izdevies īstenot?
Šķiet, ka lielākie iecerētie darbi ir paveikti. Vienīgi būtu gribējies, lai viss realizējas ātrāk. Galvenokārt, lai savlaicīgāk tiktu atrisināts komunālā dienesta darbs – tagad tas nodots privātfirmas pārziņā un pašvaldības rūpe ir apstiprināt tarifus. Arī firmas vadība strādā ar daudz lielāku atbildību un atdevi, nekā tas bija pašvaldības uzņēmumā. Būtu gribējies vairāk izdarīt skolās, lai tās kļūtu gaišākas un saulainākas – pārsvarā visus gaiteņus un klases rotā tumši brūnie toņi, kas palikuši no padomijas laikiem.
