Gandrīz neticami, taču ir apritējuši jau seši gadi, kopš Latvijas Zemnieku federācijā izveidota un savu darbību izvērš lauku sieviešu organizācija.
Gandrīz neticami, taču ir apritējuši jau seši gadi, kopš Latvijas Zemnieku federācijā izveidota un savu darbību izvērš lauku sieviešu organizācija.
Un šo organizāciju vada Rita Čigāne, Jelgavas rajona Zemnieku apvienības izpilddirektore. Viņa arī atklāja organizācijas gada pārskata sapulci, kas Rīgā, Latviešu biedrības namā bija piepulcinājusi pilnu Līgo zāli ar aktīvākajām Latvijas lauku sievietēm – LZF sieviešu padomes loceklēm.
Tik sen tas bij’ – Lielupes krastā
«Mūsu organizācija sāka veidoties tajā laikā, kad Latvijas Zemnieku federācijai neklājās viegli,» atcerējās Rita Čigāne. «Un mēs, sievietes, nolēmām, ka jāiet vīriem palīgā.» Tolaik uz organizēšanos un darbību mūsējos sāka mudināt Britta Marija Gustavsone, Zviedrijas Zemnieku federācijas sūtne. Zviedru zemnieki, mūsējo apciemoti, bija pamanījuši, ka Latvijas laukos mīt ļoti aktīvas sievietes. Savest viņas kopā, vienot noteiktam mērķim bija Brittas Marijas uzdevums…
Tā sākās lauku saimnieču pirmais pulciņš – Lielupes krastā, Modra Jansona Līču māju kamīnistabā. Jelgavas rajona sievietes klausījās Brittas Marijas stāstījumu par apvienošanās jēgu, par zemnieču sūtību, par laucinieku darba popularizēšanu un daudz ko citu. Kā ūdens pilieni akmeni sadrupina, tā Britta Marija drupināja mūsu lauku ļaužu kūtrumu. Ar laiku jelgavniecēm pievienojās pa kādai baušķeniecei, dobelniecei… Līdz, lūk, pārskata sapulcē bija pārstāvēti visi Latvijas novadi – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Un visām pa vidu, laimīgi smaidīdama, staigāja Britta Marija Gustavsone.
Sievietei laukos ir svarīga vieta
«Jums ir lieli panākumi, lauku sieviešu organizācijas izveidotas gandrīz visos rajonos,» priecājās zviedriete. «Tagad jāgādā, lai pieņemtu arvien jaunus biedrus: jo lielāka organizācija, jo stiprāka tā ir. Domāju, ka ar jūsu optimismu un pozitīvo attieksmi tas ir iespējams. Jums jābūt kā sniega bumbai – jo tālāk tā veļas, jo lielāka un spēcīgāka tā kļūst. Mēs, Zviedrijas lauku sievietes, esam pierādījušas, ka mums laukos ir ļoti liela nozīme, tas jāpierāda arī jums.»
Protams, ka Brittas Marijas labie vēlējumi tika uzņemti ar sirsnīgiem aplausiem. Taču runas, sarunas un diskusijas Līgo zālē liecināja, ka viss nemaz tik vienkārši nav. Latvijas lauku sievietēm problēmu ir bezgala, un tās visas atrisināt tikai pašām vien nav pa spēkam.
Un tad nāk ārzemnieks…
Vairākas svarīgas problēmas izvirzīja Rita Čigāne. Un viena no tām – zemes tirgus liberalizācija. «Kas notiek Latvijā! Skaistākajos Zemgales laukos saimnieko ārzemnieki, viņiem piederot jau 46 000 hektāru. Bet mūsu saimnieki, pat dižzemnieki, novesti tiktāl, ka zemi nopirkt nespēj. Un tad nāk ārzemnieks…
Un kā gan lai zemnieks spētu zemi nopirkt, ja viņam nemaksā par piegādāto produkciju? Dažs vēl nav saņēmis samaksu par 1999. gada ražu…
Kāpēc valsts neaizstāv savus pilsoņus?
Vai varbūt laucinieks no pilsoņa kārtas ir izmests?
Šādā situācijā jaunieši no laukiem aizbēg.
«Mēs un tie, kam informācija»
Par sieviešu iespējām laukos runāja Astrīda Mangale no Limbažu rajona. Viņa norādīja uz sabiedrības kontrastiem, uzsvēra informācijas lomu, kuras trūkums laukos ir ļoti jūtams. «Cilvēks, kuram pietrūkst informācijas, ir melnstrādnieka līmenī,» viņa teica. «Un lielu tiesu tie esam mēs, laucinieki.» Bet tuvās pašvaldību vēlēšanas liek rūpīgāk ieskatīties deputātu kandidātu sarakstos. «Mani pārņem šausmas: sarakstos ir kandidāti bez izglītības! Cilvēki, kas vienkārši grib tur būt. Pagastos ir savi attīstības plāni. Kur tajos ir sievietes vieta?»
Īpaši ieinteresēti sievietes klausījās Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Lauku ekonomikas un vides attīstības nodaļas vadītājas Ņinas Rakstiņas informāciju par subsīdiju sadali un iespējām saņemt SAPARD finansējumu dažādiem projektiem.
Sanāksmes nobeigumā tika pieņemts aicinājums visām Latvijas lauku sievietēm, kur galvenais bija mudinājums iekļauties lauku sieviešu organizācijā, aktīvi iesaistīties lauku dzīves sakārtošanā.
