Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektu specialitātes ceturtā kursa studenti izstrādājuši astoņus kursa projektus par tēmu «Ozolnieku pagasta vides ainaviskais vērtējums».
Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektu specialitātes ceturtā kursa studenti izstrādājuši astoņus kursa projektus par tēmu «Ozolnieku pagasta vides ainaviskais vērtējums».
Ainavu arhitektu specialitātes lektors Oļģerts Dūda skaidro, ka katru gadu tiek izvēlēts kāds objekts, kur izstrādāt projektus: «Tas ir daudz praktiskāk, jo akadēmiskie darbi, kas nav balstīti uz konkrētiem piemēriem, tā arī paliek universitātē un tos neviens nevar izmantot. Šajā gadījumā pašvaldībai ir iespēja ņemt vērā studentu darbus un labākās idejas realizēt dzīvē.»
Protams, vērtējot darbus, tiek ņemta vērā arī realitāte: «Var jau kaut ko utopisku plānot, bet labāk, ja darbs balstīts uz reālām iespējām.»
Kursanti, sadaloties grupās, izstrādāja astoņus projektus, kuros atspoguļots, kā uzlabot ciemata ielas, kur izvietot mazās arhitektūras formas (apgaismes ķermeņus, reklāmas stendus, soliņus, autobusa pieturas), kā izmantot pagasta ūdens krātuves un citas vietas.
Iepazīstoties un izvērtējot kursantu piedāvāto, Ozolnieku pašvaldības darbinieki secinājuši, ka dažas idejas tiešām būtu vērts realizēt. Priekšsēdētājam Mārim Aināram pieņemamākais šķitis Brigitas Rāviņas darbs, kurā ieteikts, kā labāk izveidot mazās arhitektūras formas pagastā: «Tas patiešām būtu pašvaldības spēkos, un dažus līdzīgus darbus jau esam iesākuši – piemēram, apgaismes ķermeņu uzstādīšanu.»
Oļģerts Dūda spriež, ka studentu domu lidojums dzīvē varētu realizēties 30 gadu laikā: vērtējot Ozolnieku ainavisko vidi salīdzinājumā ar citiem rajona pagastiem, viņš atzīst, ka šis pagasts noteikti sakoptības ziņā ir galvastiesu pārāks, bet no akadēmiskā skatījuma varot izteikt vairākas kritiskas piezīmes. Te varētu jautāt, ko tad dara pagasta arhitekts?
«Tā kā pats arī ieņemu šo amatu, tad atbilde ir vienkārša – reālā dzīvē viss ir mazliet sarežģītāk,» atzīst O.Dūda. «Jauki jau būtu uzstādīt ekskluzīvus apgaismes ķermeņus, bet, ja pēc pāris dienām tie ir ļaunprātīgi sabojāti, tad pašvaldības līdzekļi vienkārši tiek izšķērdēti. Un tā var minēt arī citus piemērus.»
M.Ainārs uzskata, ka būtu jauki šo sadarbību turpināt un iespējams, ka kāds students izvēlēsies arī pagastā izstrādāt savu diplomdarbu, ko vēlāk varētu realizēt.
