Mēs, astoņu dzīvokļu mājas iedzīvotāji 4. līnijā 17, tiekam ignorēti un nolikti apsmieklam, un mums tas ir ļoti sāpīgi.
Mēs, astoņu dzīvokļu mājas iedzīvotāji 4. līnijā 17, tiekam ignorēti un nolikti apsmieklam, un mums tas ir ļoti sāpīgi.
Visi esam vienas valsts pilsoņi, neesam ne alkoholiķi, ne narkomāni. Lielākā daļa no mums ir pensionāri. Un tomēr ar mums izrīkojas netaisnīgi.
Mūsu māju savulaik būvēja kolhozs «Miezīte». Pie ēkas saimniecība iedalīja katram dzīvoklim zemes gabalu augļudārza ierīkošanai. Sastādījām tur augļu kokus, krūmus, dekoratīvos kokus. Mēs tos kopām un apsaimniekojām gadu no gada. Bet mainījās valdības, un tagad šie dārzi vairs netiek skaitīti par augļu dārziem, tagad tie pārdēvēti par sakņu dārziem.
Pēc jaunajiem plāniem dārzi netika saistīti ar māju. Tie tika turēti kā pilsētas fondu zeme, ko tagad var izmantot, tikai slēdzot īstermiņa līgumus. Ilgtermiņa zemes izmantošana vai pārdošana nebija atļauta.
Tā, kaut arī realitāte ir cita, augļu dārzi tika reģistrēti kā sakņu dārzi. Bet šā gada 7. martā uzradās vīri ar zāģiem un visus augļu kokus nozāģēja, neminot nevienam no mums ne vārda, iepriekš nebrīdinot. Pašlaik vēl zeme ir sasalusi, palikušos krūmus, zemenes un citus augus pārstādīt uz kādu citu vietu nevaram. Varbūt būtu bijis cilvēcīgi jau rudenī mūs brīdināt, ka zeme tiks izmantota citiem nolūkiem. Tad jau augi būtu izņemti un zeme atbrīvota. Ko tagad?
Augļu kokus un krūmus stādījuši un audzējuši esam taču mēs, mājas iedzīvotāji. Bet kāda gan tagad kuram daļa…
Gribam jautāt pilsētas galvenajam arhitektam K.Riekstiņam, vai viņam šajā sakarā nekas nav sakāms. Bez viņa ziņas taču zeme nevarēja tikt pie jauna saimnieka – pie uzņēmuma «Zemgales piens» padomes priekšsēdētāja R.Golgāna. Būtu bijis taču taisnīgi vispirms zemi piedāvāt tās izmantotājiem. Varbūt, ka mēs to būtu varējuši iegādāties. Un vai par lielajiem augļu kokiem mums nepienākas kompensācija?
4. līnijas 17. nama iedzīvotāji
