Rīt, 23. martā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte rīko atvērto durvju dienu un aicina visus interesentus ierasties kādā fakultātē un pilī, lai iepazītos ar studiju programmām un ārpusmācību aktivitātēm, kas veido tradīcijām bagāto studentu dzīvi.
Rīt, 23. martā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte rīko atvērto durvju dienu un aicina visus interesentus ierasties kādā fakultātē un pilī, lai iepazītos ar studiju programmām un ārpusmācību aktivitātēm, kas veido tradīcijām bagāto studentu dzīvi.
Kopš Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) dibināšanas pagājuši gandrīz 62 gadi, tādēļ augstskola visiem zināma kā stabila un patstāvīga mācību iestāde. Ilgajā pastāvēšanas mūžā bijis pietiekami daudz laika sekmēt augstskolas attīstību, tāpēc paaugstinājušies daudzi svarīgi rādītāji un paplašināta mācību programma.
Pēdējos gados vērojama studējošo skaita palielināšanās, un tas ir viens no svarīgākajiem augstskolas sekmīgas darbības priekšnoteikumiem. 2000. gadā augstskola uzņēma 2418 reflektantu, tai skaitā 1970 pamatstudijās, 410 maģistrantūrā un 38 doktorantūrā. Visvairāk studētgribētāju uzņēma Ekonomikas fakultāte. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, un dažās studiju programmās ir visai liels konkursa koeficients jeb reflektantu skaits uz vienu studenta vietu. Pērn visvairāk reflektantu pieteicās studijām Humanitārajā institūtā, Ekonomikas fakultātē un Informātikas institūtā.
Ikvienā no fakultātēm iespējams izvēlēties tīkamāko specialitāti. Vislielākais konkurss parasti ir Lauku inženieru fakultātē uz studiju programmu ainavu arhitektūrā un plānošanā. Lauksaimniecības fakultātē pieprasīta ir studiju programma uzņēmējdarbība lauksaimniecībā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē – ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība, bet Meža fakultātē – kokapstrāde.
Pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes pamatstudiju klātienes nodaļā ceļā uz bakalaura grādu ir 3267 jaunieši, savukārt neklātienes nodaļā – 3540. Maģistrantūrā izglītojas 1369, bet doktorantūrā – 194 studenti. 2000. gadā pilnu studiju kursu beidza 796 absolventi, pamatstudijās – 654, maģistrantūrā – 142.
Universitātē ir daudz studentu no tuvākajiem rajoniem, piemēram, no Rīgas, Bauskas, Dobeles, bet tiek uzņemti jaunieši arī no tālākām Latvijas vietām – no Balviem, Rēzeknes, Ventspils un citām. 1999./2000. mācību gadā bija šāda studentu struktūra pēc dzīvesvietas: 74 procenti studējošo bija no laukiem, 15 procenti – no republikas nozīmes pilsētām, bet 11 procenti – no Rīgas. 44 procenti – tāds ir universitātes studentu īpatsvars no Jelgavas reģiona (Jelgavas, Rīgas, Dobeles, Bauskas, Tukuma pilsētas un rajona).
Liela daļa jauniešu LLU izglītojas par valsts budžeta līdzekļiem. Pavisam augstskolā mācās 8370 studentu, 3209 jauniešu studijas finansē valsts. Tas ir labs rādītājs. Nākamgad paredzētas 750 budžeta vietas. Pārējiem augstākās izglītības kārotājiem par studijām daļēji jāmaksā pašiem. Mācību prorektors Pēteris Bušmanis pauda viedokli, ka pieprasītās specialitātēs personīgai mācību maksai ir tikai stimulējoša loma: «Ja jaunietis vidusskolā bijis rezervēts un viņa atzīmes nav bijušas spīdošas, tad augstskolā jārēķinās ar mācību maksu, lai palielinātu vēlmi mācīties.» Viņš arī atzina, ka darba tirgū pieprasītas ir tās specialitātes, kuras mūsu pilsētas universitātē izvēlas ne visai daudzi vidusskolu absolventi, savukārt visaptverošās, piemēram, Ekonomikas fakultātes beidzējiem, darbu atrast varētu būt sarežģītāk.
Studenta kompetence izvēlētajā specialitātē atkarīga no pasniedzēja zināšanu krājuma, turklāt svarīgi, lai informācija nebūtu novecojusi un noderētu turpmāk. Jāteic, ka LLU strādā erudīti un izglītoti pasniedzēji. Nereti daži no viņiem ir pārliecināti par sava priekšmeta būtisko nozīmi un cenšas studentu iepazīstināt pat ar mazsvarīgākām detaļām, un vēlāk šī informācija var lieti noderēt.
Mūsu universitātē pamatdarbā, pēc 2000. gada 1. jūlija datiem, strādāja 354 mācībspēki. Viņu sadalījums pēc zinātniskajiem grādiem ir šāds: 25 habilitētie doktori, 119 doktori un 125 maģistranti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir pašlaik tik ļoti nepieciešamais datortehnikas un informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.
Sekmīgi turpinās sadarbība starp mūsu universitāti un ārvalstu augstskolām, noslēgti līgumi, kā arī notikuši vairāki semināri. Daudzi mācībspēki cēla savu kvalifikāciju ārvalstu augstskolās, piedalījās starptautiskos semināros un konferencēs. Studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir iespēja praktizēties un piedalīties dažādos kursos Vācijā, Ziemeļvalstīs, Apvienotajā Karalistē un citur.
Konkursa koeficients 1999. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu
Studiju programma; 1990; 1999
Lauksaimniecības 1,79 1,25
Ekonomikas 2,88 5,71
Inženierzinību 2,18 1,97
Veterinārmedicīnas 1,95 1,36
Būvniecības 1,63 2,24
Zemes ierīcības 1,18 2,48
Vides un ūdenssaimniecības 1,15 2,00
Ainavu arhitektūras un plānošanas – 4,56
Pārtikas produktu tehnoloģijas 2,67 1,65
Pedagoģijas – mājturības 3,15 2,40
Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības – 2,86
Mežzinību 4,56 2,64
Mežinženieru 1,93 2,16
Kokapstrādes 1,68 1,86
Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas – 12,64
Pedagoģijas – –
Vidējais 2,23 2,72
