Pārskatot personīgo arhīvu, nejauši atrasta apliecība man lika aizdomāties par notikumiem, kuriem jau divu paaudžu mūžs.
Pārskatot personīgo arhīvu, nejauši atrasta apliecība man lika aizdomāties par notikumiem, kuriem jau divu paaudžu mūžs. Tā man atgādināja neatdotu parādu – pastāstīt par sāpju un cīņu ceļiem, kurus latviešiem un citām brīvību mīlošām tautām spieda iet visasiņainākās un kroplākās ideoloģijas radīta impērija.
Laiks nepielūdzami steidz skaitīt manas paaudzes pēdējos mūža gadus, kad cilvēks, liecinot vēsturei, spiests būt patiess. Mūsu pēcteču mantotie atstāsti jau piederēs leģendām.
Represēto kluba biedri – Vorkutā
1990. gadā PSRS impērija jau plaisāja pa daļām. Ļoti populārs tapa Vissavienības daudznacionālais represēto centrs «Memoriāls». Ar savu daudzo apvienību starpniecību tas uzsāka pulcināt izdzīvojušos represētos, iemūžināt piemiņas vietas lielākajās koncentrācijas nometņu vietās. Negaidīti šo rindu autors saņēma uzaicinājumu piedalīties šādā akcijā Vorkutā. Neliela iniciatoru grupa vērsāmies tolaik LPSR Augstākās Padomes prezidijā, izmantojot ļoti atsaucīgā Tautas frontes frakcijas deputāta LLA profesora Gunāra Preinberga starpniecību. 27. novembra vakarā ceļā devās Vorkutas represiju vietu izpētes ekspedīcija. Bijām desmit cilvēku. Kopā ar Ivaru Krūzmētru pārstāvēju Jelgavas represēto klubu. Mūs vadīja Odisejs Kostanda, LPSR Austākās Padomes deputāts.
Līdzi vedām filmu par Baigā gada notikumiem un interviju ar bijušo LPSR Iekšlietu ministru Alfrēdu Noviku, kā arī fotoizstādes materiālus.
Vorkutā ielidojām saltā polārās ziemas puskrēslā. Nepierasts zempūtis sejā svieda smalku sniegu, toties lidostā mūs silti sagaidīja vietējā memoriāla pārstāvji. Dienu iepriekš jau bija ieradušās Maskavas un Ukrainas delegācijas. Ļoti saviļņojoša man un Ernestam Rudzrogam bija tikšanās ar maskavieti Viktoru Dobroštanu, ar kuru mūs saista notikumi, par ko stāstīts turpmāk.
Pašreizējā vorkutiešu paaudze alka uzzināt, kā te bija, kā strādāja, dzīvoja un cīnījās bijušie politieslodzītie. Vairākas reizes vietējā kinoteātrī vajadzēja demonstrēt un komentēt mūsu līdzatvesto filmu. Satriecošu iespaidu atstāja mūsu un ukraiņu fotostendi. Mūsu delegācija apmeklēja tundras klājaugos ieaugušo Vorkutas 29. šahtas kapulauku un uzstādīja lielu piemiņas krustu ar veltījumu šīs šahtas traģēdijas upuriem. Izrādījās, ka ļoti labi šeit saglabājies politieslodzīto nometņu lietu arhīvs. Pēc tā datiem, man izrakstīts šis unikālais dokuments, kura vākā iespiests uzraksts «Politiski represētā apliecība». Turot to plaukstā un pieverot acis, garām slīd it kā nesenās pagātnes rēgi, un man nav tiesību paturēt tos tikai sev.
Arhipelāgs, ko neieskāva jūra
Gulaga arhipelāga izveide sākās jau pēc 1934. gada. Čekas priekšnieka Jagodas vadībā tas izveidojās par visienesīgāko valsts nozari. Represiju spararats, uzņemdams arvien lielākus apgriezienus, to bagātīgi apgādāja ar bezmaksas darbaspēku, kas ieguva zeltu Kolimā, raka ceļus un rūdu Noriļskā, Intā, Vorkutā, Karagandā un Džezkazganā, cirta kokus Sibīrijas taigās, nespēkā saļima, nesot gulšņus dzelzceļu stigās. Arī tas vēl likās maz – savu apgūšanu gaidīja Kazahstānas, Omskas, Tomskas stepju pustuksneši un ziemeļupju zvejas vietas. Visvarenais Staļins nu jau ar citu izpildītāju Ježovu atrada jaunu risinājumu. Kāpēc gan ēdināt liekus arestantus, ja zem specpārsūtāmo zīmoga var pārvietot veselas tautas? Un, kad pienāca kārta iztirgotajiem baltiešiem, tie sastapa priekšā nožēlojamās būdās un zemnīcās mītošus korejiešus, karēļu somus, Volgas vāciešus, tatārus un kalmikus. Dažu stundu laikā aizrestotos ešelonos sadzina veselus autonomos apgabalus. Ātri un klusi nakts laikā. Nepalika neviena vietējā mēle, kas pavēstītu pasaulei.
Baltiju okupē trīsreiz
Pirmoreiz – trīs valstis trijās dienās no 16. līdz 18. jūnijam. Lai pasaulei parādītu, ka tā tomēr okupācija nav, ar īsti aziātisku cinismu tika izspēlētas vēlēšanas ar vienu sarakstu un vienu strādnieku – zemnieku bloku (kā tādu iespējams neievēlēt?). «Bloks» savukārt uz karstām pēdām, ja valdību, kas taisnā ceļā no deputātu krēsliem pārsēdās Maskavas vilcienā ar lūgumu uzņemt lielajā brāļu tautu saimē. Uzņēma bez vārda runas.
Staļins berzēja rokas: varēs tikt galā ar nīstajiem latviešiem. Sāka ar virsniekiem. Iedomāsimies, cik nenovērtējama jaunai valstij ir viņas pirmā nacionālā virsnieku paaudze – nācijas lepnums un gods! Bijušie ģimnāzisti un studenti rūdījumu guvuši Latvijas brīvības cīņās. Nu tie steidzīgi bija iznīcināmi kā iespējamie pretestības organizētāji un vadītāji.
Diemžēl padomju vergturi pievīlās, jo galīgi nepazina Baltijas tautu iedzimtās īpašības: kritušā vietu ieņemt dzīvajam un spēju pie mazākās izdevības iztaisnot ceļus un muguru, lai nokratītu ļaunos lietuvēnus. Tāpēc nav brīnums, ka, sākoties Otrajam pasaules karam un Latvijas otrajai – vācu okupācijai – latvieši nostājās zem mazāk ļaunā okupanta ieročiem.
Karš beidzās, atstādams latviešu tautai drausmīgu asinsbilanci, – desmitiem tūkstošu Baigajā gadā izsūtītajiem, apcietinātajiem un nomocītajiem pievienojās citi tūkstošu desmiti karā kritušie un bēgļu gaitas sākušie. Palikušos laupīja un klaušu darbos izrīkoja trešā okupācija. To pašu piedzīvoja Rietumukraina, kas, tāpat kā Baltija, pēc Jaltas un Potsdamas konferences ar klusu ASV un Lielbritānijas piekrišanu nonāca Arhipelāga sniedzamības valgos.
Kaut arī represijas bija nežēlīgas, auga tautu nacionālā pretestība. Vidējās un augstākās mācību iestādēs un citur veidojās un darbojās nelegālās pretestības grupas, veicot pretlieliniecisko propagandu, sniedza palīdzību partizāniem mežos, apgādājot ar pārtiku, ieročiem un viltotiem dokumentiem. Okupācijas režīms neskopojās ar pretpasākumiem, iesūtot spiegus nelegālajās grupās un partizānu vienībās. Notika vairākas masu izsūtīšanas, kas skaita ziņā vairākkārt pārsniedza 1941. gadu. 1948. gadā nepakļāvīgos lietuviešus, 1949. gadā visas trīs baltiešu tautas un 1951. gadā – vēlreiz lietuviešus. Vairākas izsūtīšanas piedzīvoja rietumukraiņi. Cietumi bija pārpildīti, pilnā sparā darbojās kara tribunāli un Maskavas sevišķā apspriede. Tautas brīvības gars tika apslāpēts uz vairākiem gadu desmitiem.
Turpinājums sekos.
