Lielākais darba devējs Iecavā ir akciju sabiedrība «Balticovo», kas ar darbu nodrošina vairāk nekā 400 pagasta iedzīvotāju.
Lielākais darba devējs Iecavā ir akciju sabiedrība «Balticovo», kas ar darbu nodrošina vairāk nekā 400 pagasta iedzīvotāju. Kā veidojusies šī akciju sabiedrība, ko tā ražo, kādi ir nākotnes plāni un cik stipri jūtama ir tās saikne ar pagastu, – par to saruna ar akciju sabiedrības komercdirektoru Mairi Reidzānu.
No putnu fabrikas līdz «Balticovo»
Patlaban «Balticovo» ir simtprocentīgs Latvijas uzņēmums un par tādu kļuva 1995. gadā. Līdz deviņdesmito gadu sākumam šai vietā darbojās Iecavas Putnu fabrika, kas pēc tam pārtapa par Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu. Komercdirektors Mairis Reidzāns stāsta, ka pēc kopuzņēmuma izjukšanas ražošanas rādītāji nav bijuši spoži: «Mums vajadzēja nopietni strādāt produktu realizācijas sistēmas sakārtošanā, lai spētu maksimāli īsā laikā palielināt ražošanas un tirdzniecības apjomus. Tagad jau varam teikt, ka «Balticovo» produkcija tiek izplatīta visā Latvijā un tā veido 65 procentus no valstī tirdzniecībai saražoto olu daudzuma. Turklāt mūsu vistas izdēj pusi no vispār Latvijā izdētajām olām, daudzās piemājas saimniecībās olas tiek ražotas tikai pašu patēriņam, tās netiek tirgotas.»
Konkurēt ar cenu nozīmē nestrādāt
1998. gadā tika noslēgts Baltijas valstu brīvās tirzniecības līgums, kas negatīvi ietekmēja olu ražotājus – sākās asa konkurence, kuras galvenais princips bija «nosist» pēc iespējas zemākas cenas. Mairis Reidzāns skaidro, ka, visu nopietni izvērtējot, sapratuši – tā turpināties nedrīkst: «Tas, kurš konkurē ar cenu, nestrādā vispār. Eiropas valstīs šāda konkurences cīņa sen jau ir atmesta. Tagad Baltijas valstu uzņēmumi vienojušies katrs strādāt savā tirgū. Ola tiek uzskatīta par pirmās nepieciešamības produktu, tāpēc to cenai ir jābūt pircējam pieejamai. Lai arī mēs pārvaldām lielu daļu no šā tirgus, neatļaujamies nekādas vaļības attiecībā uz cenu – mēs strādājam uz apjomu.»
Patlaban «Balticovo» saviem pircējiem piedāvā vairākus produktus – pārtikas olas, olu pulveri, putnu gaļu un subproduktus, inkubācijas olas, diennakti vecus cāļus, 60 – 120 dienu vecus jaunputnus, 15 – 18 mēnešu vecas dējējvistas un kombinēto lopbarību. Pirms trīs mēnešiem sākta arī šķidro olu ražošana.
Sāk ražot olas bez čaumalas
Ieguldot vienu miljonu latu lielas investīcijas, pirms trim mēnešiem «Bolticovo» atklāja šķidro olu ražošanas cehu. M.Reidzāns skaidro, ka tas nozīmē ražot olas bez čaumalas: «Tas ir tehnoloģisks process, kurā olas tiek īpaši apstrādātas un filtrētas, līdz iegūst jau gatavu olu masu. Konditorejas uzņēmumiem līdz šim bija neērtības, piemēram, sanitārie noteikumi paredz, ka katra ola pirms čaumalas sasišanas ir jādezinficē. Tas ir papildu darbs. Tagad ražotāji jau var saņemt īpašos maisiņos pildītu olu masu – bez čaumalas. Vairs nav jāgādā par dezinficēšanu.»
«Bolticovo» piedāvā arī atsevišķi iepakotu olas baltumu un dzeltenumu. «Mēs varētu pēc pieprasījuma proporcionāli sadalīt baltumu un dzeltenumu, pievienot tam arī kādas garšvielas, un koncentrāts būtu gatavs lietošanai. Tomēr mūsu ražošanas apjomi ir lieli un Latvijā vēl nav tik lielu konditoreju, kuras varētu šādus pasūtījumus izdarīt,» tā Mairis Reidzāns.
Olu koncentrāts tiek piedāvāts arī Lietuvas tirgū. Martā ražošanas apjomi jau varētu sasniegt 70 tonnu, kas būtu necerēti labs rezultāts, jo uzņēmums bija plānojis līdz septembrim ražošanas apjomus palielināt līdz simts tonnām. Tagad šķiet, ka to varētu realizēt vēl ātrāk.
Patērētājs ir cītīgi jāizglīto
Uzņēmums šogad ir sācis nopietnu akciju, kuras laikā tiks izglītoti pircēji: «Latvijā vidēji gadā katrs iedzīvotājs patērē 180 olu, bet, piemēram, Japānā katrs cilvēks apēd vairāk nekā 300 olu. Mūsu zemē ir izveidojies nepareizs priekšstats par holesterīna sastāvu olās – cilvēki cenšas mazāk patērēt olas, jo uzskata, ka tajās ir pārmēru daudz holesterīna, kas, kā zināms, izraisa asinsvadu nosprostošanos. Publikācijas par to ir bijušas ne vienā vien preses izdevumā. Tomēr mēs esam nopietni strādājuši – veikuši pētījumus, runājuši ar dietologiem un citiem speciālistiem, lai varētu apgalvot, ka tas tā nav. Olas sastāvā ir lecitīns, kas ir holesterīna antogēns, turklāt tā ir piecas reizes vairāk nekā holesterīna. Tāpēc, ja ola tiek pareizi pagatavota, tā cilvēka organismam ir ļoti veselīga un pat nepieciešama. Vienīgais, ko nedrīkst pieļaut, gatavojot olu, – to piededzināt. Mūsu pierādījumus vēl vairāk apstiprina tas, ka japāņi procentuāli vismazāk slimo ar dažādām asinsvadu slimībām, bet olas patērē visvairāk. Latvijas dietologi ir apstiprinājuši, ka viena ola dienā ir normālam uzturam vajadzīga.»
Akciju sabiedrība un Iecava
M.Reidzāns stāsta, ka uzņēmums īpašu saiti ar pašvaldību nejūt: «Protams, mūsu nozīmīgākais ieguldījums ir tas, ka esam lielākais darba devējs pagastā. Regulāri nodarbinām 430 cilvēku, bet ik pēc pusotra mēneša, kad notiek putnu izkaušana, darbā pieņemam vēl 40 cilvēku. Droši var teikt, ka 99 procenti no darbiniekiem ir iecavnieki. Šķiet, ka Iecava tik nopietni ir attīstījusies tāpēc, ka jau savulaik labi strādājusi putnu fabrika. Šeit ir pietiekami daudz strādāt gribošu un labu speciālistu. Prasības mums ir augstas, bet to, kurš grib strādāt, tas nebaida. Vidēji mūsu darbinieks nopelna 212 latu, un mēs garantējam arī visu nodokļu samaksu. Pats gan esmu rīdzinieks, un man ir ļoti patīkami, ka ik rītu jādodas uz Iecavu – tomēr lauki, svaigs gaiss. Ir izveidojies priekšstats, ka vistu fermas – tā ir nepatīkama smaka, bet pie mums to nekad neizjutīsiet, jo visu sanitāro normu izpilde ir visaugstākajā līmenī. Ikviens ārzemnieks, kas ierodas «Balticovo», burtiski paliek ar muti vaļā – viņi nav cerējuši, ka Latvijā var būt uzņēmums, kurš strādā tik augstā kvalitātē. Bet mums tas ir galvenais. Tā ir atslēga, kas ļaus iekarot arī Eiropas tirgu.»
Par «Balticovo»
Viena vista gadā izdēj vidēji 307 olas.
2000. gadā tika saražoti 225 miljoni olu.
Fermās tiek turēts ap 750 tūkstošiem dējējvistu.
