Pārdzīvojumu un ciešanu pilnās dzīves 85. gadā latviešu karavīru aizsaules pulkiem pievienojies Latvijas Kara skolas 14. izlaiduma virsleitnants Voldemārs Dumbrājs (1916.24.12. – 2001.17.03.).
Pārdzīvojumu un ciešanu pilnās dzīves 85. gadā latviešu karavīru aizsaules pulkiem pievienojies Latvijas Kara skolas 14. izlaiduma virsleitnants Voldemārs Dumbrājs (1916.24.12. – 2001.17.03.).
Sirmā virsnieka bērnība pagāja Rūjienas pusē. Tālākie dzīves gadi saistās ar Rīgu. Pēc vidusskolas sekoja mācības Kara skolā. Īss bija viņa dienesta laiks pēc leitnanta pakāpes iegūšanas 6. Rīgas kājnieku pulkā. To pārtrauca Baigā gada notikumi un Latvijas armijas iznīcināšana, kas kopā ar Aizsargu organizāciju bija galvenais okupantu bieds. Traģiskajās 14. jūnija dienās tikai Laimes māte paglāba jauno leitnantu no nāves zem ložmetēja lodēm Pededzes krastos.
1941. gadā Voldemārs sāka studijas LVU, lai iegūtu inženiera profesiju, bet tās pārtrauca iesaukums Latvijas leģiona 19. divīzijas 43. (2.) kājnieku pulka rindās. Kā vada komandierim izstaigāti kauju un rūgto atkāpšanos ceļi līdz Kurzemes cietoksnim. Arī kara gaitās liktenis viņam bija labvēlīgs.
Sekoja vergu darbs Tālajos Ziemeļos, kur pavadīti deviņi ciešanu pilni gadi. Pēc pārciestām šausmām Gulagā Voldemārs Dumbrājs savu turpmāko dzīvi saistīja ar Jelgavu, nodibinot ģimeni, strādājot par grāmatvedi, inženieri celtniecībā.
Ar neizsakāmu prieku sagaidījis Latvijas neatkarības atjaunošanu, viņš iestājās Latvijas Virsnieku apvienībā, Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļā. Voldemārs aktīvi piedalījās piemiņas brīžos Litenē, Kurzemes cietokšņa kauju un atceres vietās.
Pēdējā gaitā 23. martā Jelgavas Baložu kapsētā virsleitnants Voldemārs Dumbrājs devās Latvijas armijas formastērpā, piedaloties virsniekiem no LVA pulkveža Jura Vectirāna vadībā. Kā paredzēts militārās sēru ceremonijās, goda sardzē stājās, sēru mūziku spēlēja, ar Latvijas karogu segto šķirstu nesa un atvadu salūtu šāva bruņoto spēku štāba rotas karavīri ar gaiši zilajām zīmotnēm.
Sēru vārdus sacīja J.Vectirāns, piederīgajiem dziļu līdzjūtību izteica Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs Ferdinands Grūbe, sirmie Latvijas virsnieki un kauju biedri.
