Labklājības ministrija līdz 2. aprīlim valdībā iesniegs priekšlikumu medicīnas darbiniekiem algas aprēķinātt, balstoties uz reālo samaksu par ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, nosakot vidējo darba algu veselības aprūpē 130 latu mēnesī.
Lai rastu finansējumu algu palielināšanai veselības aprūpē strādājošajiem, Labklājības ministrija (LM) līdz 2. aprīlim valdībā iesniegs priekšlikumu turpmāk medicīnas darbiniekiem algas aprēķināt, balstoties uz reālo samaksu par ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, nosakot vidējo darba algu veselības aprūpē 130 latu mēnesī.
LM informē, ka šāda veselības aprūpes finansēšanas kārtība ļautu vienlaikus risināt visu medicīnas darbinieku darba algas samaksas jautājumu.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna paudusi bažas, vai mēģinājumi palielināt darba algas visiem medicīnas darbiniekiem neatstās māsas bez iecerētā algas palielinājuma par 25 latiem no šā gada 1. jūlija, kam papildus nepieciešami 4 032 873 lati. Kā «Ziņām» sacīja Ruta Vīksna, «palielinot darba samaksu visiem medicīnas darbiniekiem, tas vairs neprasīs 4 miljonus, bet jau daudz vairāk miljonu. Ja Ministru kabineta sēdē netiks nobalsots par darba algu palielināšanu, mēs neatkāpsimies. Taču tad finansēšanas avots tiks meklēts uz pacientu rēķina.»
R.Vīksna vēl piebilda, ka līdzšinējās MK akceptētās veselības reformas ir bijušas neveiksmīgas. «Reformas ir radījušas sistēmu, kurā nav iespējams valsts naudu novadīt līdz pakalpojuma sniedzējam medicīnas darbiniekam.»
Komentējot pausto viedokli, ka medicīnas māsu algas pašlaik var arī netikt palielinātas, Jelgavas poliklīnikas galvenā medmāsa Ilga Bērziņa «Ziņām» sacīja: «Tā arī varētu būt, jo parasti vairāk domā par ārstu algām un tikai tad par medicīnas māsām. I.Bērziņa arī piebilda, ka salīdzinoši ar tagadējo samaksu 130 latu būtu ļoti laba alga, taču tas arī ir par maz, lai normāli izdzīvotu.»
