Ārkārtīgi lipīgā mājlopu mutes un nagu sērga ne pa jokam ir satraukusi vai visu Eiropas Savienības valstu zemniekus, uzņēmējus un veterināros dienestus.
Ārkārtīgi lipīgā mājlopu mutes un nagu sērga ne pa jokam ir satraukusi vai visu Eiropas Savienības valstu zemniekus, uzņēmējus un veterināros dienestus.
Joprojām šī slimība plosās Lielbritānijā, nu jau arī pārcēlusies uz kontinentu. Slimi pārnadži atrasti Francijā, Izraēlā, pat Argentīnā un tagad apdraud arī jebkuru citu teritoriju, kam ir ekonomiski sakari ar sērgas skartajām valstīm.
Kāda tad īsti ir šī slimība? Kā tā izpaužas? Kā no tās pasargāt mājlopus? – to veterinārajiem speciālistiem vaicā uztrauktie ganāmpulku īpašnieki.
Kāda ir pārnadžu mutes un nagu sērga
Pārnadžu mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas izplatās īsā laikā un skar ļoti daudz dzīvnieku. Tie strauji novājē, zaudē produktivitāti. Šo slimību izraisa septiņu tipu vīruss. Zināt to ir svarīgi slimības profilaksē un dzīvnieku specifiskajā aizsardzībā, jo gan mākslīgā imunitāte (vakcinējot), gan dabiskā (pārslimojot) rodas tikai pret vienu atsevišķu vīrusa tipu. Vīruss ir ļoti izturīgs: notekūdeņos tas saglabājas līdz 100 dienām, uz dzīvnieka apmatojuma – līdz 50 dienām, uz kūtī strādājošā personāla apģērba – 100 dienu, siena kaudzēs ziemā – septiņus mēnešus, vasarā – līdz trim dienām, atdzesētā pienā – līdz 15 dienām, ar slimajiem nagiem ganībās nonākušais vīruss spirgts un vesels saglabājas līdz 100 dienām.
Pārslimojušu dzīvnieku organismā vīruss turas no septiņiem līdz 20 mēnešiem, tāpēc arī visradikālākais slimības apkarošanas paņēmiens ir slimo dzīvnieku līķu sadedzināšana – 100 grādu temperatūrā vīruss iznīkst dažu sekunžu laikā.
Kā vīruss izplatās apkārtējā vidē
Vīruss dzīvnieka siekalās ir jau deviņas stundas pēc inficēšanās, ar pienu tas var izdalīties pat septiņas dienas pirms pirmo klīnisko pazīmju parādīšanās, un tas veicina vīrusa izplatīšanos plašā teritorijā vēl pirms slimības konstatēšanas vai aizdomām par to.
Vīrusu var izplatīt no ārpuses nākušais dzīvnieku aprūpes personāls, ja netiek ievēroti personīgās higiēnas noteikumi, savvaļas grauzēji, putni, klaiņojoši suņi, kaķi un citi dzīvnieki. Vīruss var būt arī kaušanas blakusproduktos, gaļā, tās izstrādājumos, transportlīdzekļos, lopbarībā, uz kūts inventāra, bet vasarā to var izplatīt arī vējš, ja slimie dzīvnieki nav izolēti un atrodas ganībās.
Kā mutes un nagu sērga izpaužas
Slimības inkubācijas periods ir ļoti īss – no divām līdz septiņām, retāk – 12 dienām. Dzīvniekam pēkšņi parādās augsta temperatūra, zūd ēstgriba, tas lēni košļā kumosu un uzmanīgi rij. Vēlāk sākas siekalošanās, kas katru brīdi pastiprinās, jo dzīvnieks izdara čāpstināšanas kustības. Slimības otrajā vai trešajā dienā mutes dobuma gļotādā, lūpu iekšpusē, uz mēles un pat uz lūpām parādās sīki pūslīši (oftas), kas aug un plīst, veidojot erozijas un čūlas. Slaucamām govīm tie veidojas arī uz tesmeņa un pupu ādas. Bieži vien pūslīši atrodas uz kājām, parasti – uz kronīša ādas un nagu starpā. Atkarībā no to daudzuma slimais dzīvnieks mīņājas, iet negribīgi, nedroši, pieklibo.
Pēc pūslīšu pārplīšanas bieži vien drudzis samazinās un temperatūra krītas, produktivitāte neatjaunojas. Bet dzīvnieks ir bīstams apkārtējiem, jo no septiņiem līdz 20 mēnešiem izdala vīrusu.
Teļiem slimība var noritēt bez redzamiem simptomiem, jo pūslīši var atrasties tikai gremošanas sistēmas gļotādā. Slimais teļš nobeidzas 20 līdz 30 stundu laikā no miokardīta.
Cūkām iekaisums skar naga kronīti, naga spilventiņu, nagstarpu ādu, deguna spoguli, bet sivēnmātēm – arī tesmeni.
Aitām raksturīgākās slimības pazīmes ir redzamas kronīša un nagstarpas ādā, retāk – mutes dobumā un tesmeņa ādā.
Kazām oftozais iekaisums visbiežāk ir mutes dobuma gļotādā, dažkārt arī deguna dobumā. Mutes un deguna apvidus āda pietūkst, izkrīt apmatojums. Nagu starpā izmaiņas ir ļoti reti.
Kā īpašniekam jārīkojas slimības draudu periodā
1. Dzīvnieku mītnēs nedrīkst laist nepiederošas personas.
2. Pie ieejas kūtīs jānovieto dezinfekcijas paklāji, kas samitrināti ar 2 – 3 % nātrija sārmu vai 25 % purīna šķīdumu.
3. Personāls jāapgādā ar speciāliem tērpiem, apaviem, ziepēm, dvieļiem, dezinfekcijas šķīdumu rokām. Pēc darba speciālais apģērbs jāatstāj mājlopu novietnē.
4. Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas tehniķiem un pārraugiem jāizmanto vienreizējās lietošanas speciālie tērpi un apavi.
5. Mājlopu novietņu teritorijā nedrīkst ielaist svešu autotransportu.
6. Jāizvairās no sērgas skarto valstu apmeklēšanas.
7. Mājlopu novietnēs regulāri jāiznīcina grauzēji.
8. Pārtikas produktu atkritumus dzīvniekiem drīkst izēdināt tikai pēc vārīšanas.
9. Ganāmpulka īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai regulāri jāizdara uzņēmīgo mājlopu klīniskā apskate.
Kā jārīkojas gaļas pārstrādes uzņēmumos
1. Jānodrošina veterināri sanitāro un higiēnisko noteikumu izpilde.
2. Pie ieejas uzņēmumā jāierīko dezinfekcijas paklāji un tie jāuztur atbilstoši prasībām.
3. Personāls jāapgādā ar speciāliem tērpiem un apaviem.
4. Ar vienreizējās lietošanas speciāliem tērpiem un apaviem jānodrošina personas, kas veic kontroles un uzraudzības funkcijas.
Kā jārīkojas piena pārstrādes uzņēmumos
1. Pie ieejas uzņēmumā jāatjauno un kārtībā jāuztur dezinfekcijas paklāji.
2. Jānodrošina un pastiprināti jākontrolē piena pasterizācijas režīma atbilstība prasībām.
3. Jānodrošina piena cisternu kvalitatīva tīrīšana un dezinfekcija ar speciāliem mazgāšanas līdzekļiem un tvaiku.
Ko darīt, ja ir aizdomas par saslimšanu
1. Nekavējoties jāziņo par aizdomām pilnvarotam veterinārārstam vai Jelgavas Veterinārās pārvaldes speciālistiem – pārvaldes darba grupai.
2. Kamēr gaida speciālistus, slimie un aizdomīgie dzīvnieki jāizolē no pārējiem, tiem jānorīko atsevišķa kopēja ar kopšanas inventāru.
3. Nedrīkst pieļaut pārējo dzīvnieku pārgrupēšanu citā aizgaldā, uz citu novietni, uz citām ganībām.
4. No novietnes nedrīkst izlaist nevienu transportlīdzekli, arī piena savācējmašīnu, nevienu personu līdz veterinārārsta ierašanās brīdim.
5. Uz laiku aizliegts izmantot un no saimniecības izlaist dzīvniekus, pienu un tā produktus, gaļu un tās izstrādājumus, dzīvnieku barību, kā arī augkopības produkciju.
6. Aizdomīgajā mājlopu novietnē jāorganizē veterināri sanitārie un karantīnas pasākumi – dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumi.
7. Jānodrošina patoloģiskā materiāla noņemšana laboratoriskai izmeklēšanai.
8. Jāievēro visi veterinārārsta un veterinārā inspektora norādījumi un rīkojumi.
Jelgavas Veterinārās pārvaldes darba grupa mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumam
Arnolds Žilvinskis – Veterinārās pārvaldes vadītājs
Dzidra Zasa – vecākā inspektore
Maija Kļava – Jelgavas rajona Veterinārās laboratorijas sektora vadītāja
Valda Sējāne – vecākā inspektore
Anita Andersone – vecākā inspektore.
Jelgavas rajona pilnvarotie veterinārārsti
Pagasts Veterinārārsts Tālrunis
Cenas Zeltīte Skrabe 9289054
Eleja Māra Lielcepure 9480194
Glūda Biruta Pumpura 3077387
Daniels Kleimanis 9554029
Maiga Glauda 3026416
Jaunsvirlauka Dzintars Žukovskis 9410305
Daina Žukovska 3053493
Jānis Dzenis 9417608
Lielplatone Dace Rozentāle m. 3064737, d. 3064708
Līvbērze Solveiga Josta m. 3072511, d. 3072325
Platone Uldis Antipins 9427796
Valentīna Vesere 9297446
Genovefa Vilmane 9694248
Sesava Maruta France 3063788
Lauma Manceviča 3065236
Gunita Bendrupa 9472776
Sidrabene Jāzeps Pučinskis 3056289
Svēte Artūrs Juhna m. 3026892, d. 3073119
Valgunde Edgars Turks 9297321
Aivars Kaļķis 3071345
Vilce Fjodors Jeļeckis 3064528
Aivars Alksnis 9445995
Vircava Anna Žilvinska 3054807, pasts 3054848
Lauma Supruna m. 3054140, d. 3027664
Līga Bergmane 3054863
Zaļenieki Ilvars Krūmiņš 3074447
