Lauksaimnieku sabiedriskā organizācija «Zemnieku saeima» aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā rīkoja savu otro kongresu, kurā piedalīties bija aicināti ap 300 lauku saimnieku un saimnieču no visiem Latvijas reģioniem.
Lauksaimnieku sabiedriskā organizācija «Zemnieku saeima» aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavā rīkoja savu otro kongresu, kurā piedalīties bija aicināti ap 300 lauku saimnieku un saimnieču no visiem Latvijas reģioniem.
«Nozaru asociāciju un citu lauksaimnieku organizāciju vidū Zemnieku saeima ieņem stabilu vietu un pašlaik atrodas starta pozīcijās, lai spertu soli pretim nākamo projektu realizācijai,» uzsver organizācijas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss.
Zemnieku saeimā darbojas gan atsevišķu zemnieku saimniecību īpašnieki, gan kolektīvie biedri no Augkopju un Graudkopju asociācijas, Cūkaudzētāju savienības, eļļas augu audzētāju asociācijas «Latvijas rapsis» un dārzeņu audzētāji no asociācijas «Latvijas dārznieks». Pagājušogad organizācijā iesaistījušies 89 jauni biedri.
Visnozīmīgākā bijusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) izveide, kuras tapšanā Zemnieku saeima ieguldījusi lielus līdzekļus. Veiksmīga šķiet sadarbība ar Dānijas un Zviedrijas lauksaimnieku organizācijām, un šie sakari jāattīsta tālāk.
Taču Zemnieku saeimas biedri ne tikai diskutē kongresos un semināros, viņi nodarbojas arī ar praktiskām lietām. Tā pagājušā gada rudenī sākts nopietns darbs naudas atgūšanā no negodīgiem pārstrādātājiem, kas nav norēķinājušies par organizācijas biedru piegādāto produkciju. Ir noslēgts līgums ar apdrošināšanas sabiedrību «Balta», tādējādi Zemnieku saeimas biedri var saņemt atlaides.
Pērn Zemnieku saeimas biedri piedalījās sacensībās «Pļāvējs 2000», kur izcīnīja otro vietu. Organizēti arī vairāki pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm.
Tomēr V.Bruss Zemnieku saeimas darbā saskata arī vairākus mīnusus – nespēju panākt, lai subsīdiju programmā tiktu iekļauts atbalsts augšņu kaļķošanai, bet piena lopkopībā subsīdijas maksātu par realizēto piena litru. Zemnieku saeimā līdzekļu trūkuma dēļ nav izveidoti saimnieciskā menedžera un preses sekretāra amati. Organizācija vēl nespēj produktīvi risināt sarunas ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem, piemēram, Statūtsabiedrību asociāciju.
Par nozīmīgu veikumu pērn uzskatāma Zemnieku saeimas reģionālo nodaļu izveide, no kurām vecākā ir Modra Vilsona vadītā Dobeles nodaļa, kas apvieno desmito daļu no visiem organizācijas biedriem. Visjaunākā ir pirms četrām nedēļām nodibinātā Kurzemes nodaļa, kurā ir 34 biedri. Pēc tās vadītāja vietnieka Māra Kļaustiņa domām, lai gan lauksaimniekus Latvijā pārstāv 44 sabiedriskās organizācijas, viņi mākslīgi sadalīti divās grupās – pievienotās vērtības nodokļa maksātājos un kompensāciju saņēmējos, kas rada nevajadzīgas barjeras tirgum. M.Kļaustiņš aicināja arī aktīvi sekot līdzi valdībā notiekošajām aktivitātēm un pašiem būt aktīviem.
Nesen dibinātās Zemnieku saeimas Cukurbiešu audzētāju apvienības pārstāvis Aigars Eknis runāja to 75 organizācijas biedru vārdā, kas pārstāv 40 procentu no visiem Latvijas cukurbiešu audzētājiem. Viņš aicināja veidot kvotu reģistru un izstrādāt organizācijas statūtus, ņemot vērā ārzemju pieredzi.
Zemnieku saeimas Jelgavas nodaļas vadītājs Arnis Burmistris par nodaļas uzdevumu uzskata zemnieku informēšanu, tāpēc jau tuvākajā laikā plānots atvērt nodaļas biroju.
Zemkopības ministra Ata Slaktera uzstāšanās bija optimistiska. Ministrs uzsvēra, ka pirmo reizi desmit gadu laikā apstājusies lauksaimniecības lejupslīde. A.Slakteris to pamatoja ar skaitļiem – salīdzinājumā ar pagājušo gadu piena iepirkums valstī palielinājies par diviem procentiem, gaļas realizācija – par astoņiem, bet graudu realizēts par 36 tūkstošiem tonnu vairāk, un pērn bijusi labākā graudu intervence pēdējo četru gadu laikā.
Raksturojot situāciju lopkopībā, ministrs vairs nebija tik optimistisks. Taču viņš pieļāva, ka pašreizējā Eiropas lopkopības krīze, kas saistīta ar liellopu sūkļveida encefalopātijas un mutes un nagu sērgas izplatīšanos, Latvijas lopkopjiem varētu nākt par labu. Jāņem vērā, ka mūsu valstij divas reizes palielinātas eksporta kvotas uz Eiropas Savienību sviestam un piena pulverim. A.Slakteris informēja, ka iesniedzis valdībā dokumentus par trīs miljonu latu piešķiršanu lauksaimniecības modernizācijai no valsts subsīdiju līdzekļiem.
Zemnieku saeimas kongresa delegāti ministram uzdeva jautājumus par subsīdiju piešķiršanu augšņu kaļķošanai un Latvijā ieviestajiem drošības pasākumiem pret mutes un nagu sērgu. Ministrs skaidroja, ka šogad kaļķošanai nepieciešamie līdzekļi iekļauti hektārsubsīdijās. Piešķirot augsnes uzlabošanai pusmiljonu latu kā iepriekšējos gados, ieguvēji būtu tikai nedaudzi zemes kopēji. Runājot par mutes un nagu sērgu, viņš uzsvēra, ka galvenais ir neielaist slimību valstī, bet, ja Latvijā to konstatēs, tāpat kā Eiropā, lopi tiks izkauti. Ministrs to pamatoja ar faktu, ka vakcinācija pret šo slimību nenotiek arī tajās Eiropas valstīs, kurās sērga jau ir, bet Latvijai vakcinācijas gadījumā draudētu eksporta aizliegums uz diviem gadiem.
Pēc statūtu izmaiņu apstiprināšanas notika Zemnieku saeimas valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Uz nākamajiem diviem gadiem par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Dobeles rajona Tērvetes pagasta zemnieku saimniecības «Strazdi» īpašnieku Valteru Brusu. Organizācijas valdē no Jelgavas rajona darbosies Pēteris Knope.
Kongresa noslēgumā tika apspriesta un pieņemta Zemnieku saeimas darbības programma 2001. gadam. Tā paredz turpināt darbu pie reģionālo nodaļu un nozaru apvienību izveides, skaidrot un popularizēt Zemnieku saeimas nostāju pārējo lauksaimnieku vidū, veicināt kooperācijas attīstību lauksaimniecībā, rast iespēju saviem biedriem saņemt kvalitatīvus juridiskos pakalpojumus. Organizācija plāno sarīkot starptautisku konferenci par Latvijas lauksaimniecības iespējamiem attīstības virzieniem, turpināt sadarbību ar ārvalstu lauksaimnieku organizācijām, noorganizēt Zemnieku saeimas vasaras sporta spēles un citus pasākumus.
