M.Sprudzāna kungs! Atvainojos, bet nepiekrītu jūsu 03.03.02. komentāram avīzē.
M.Sprudzāna kungs! Atvainojos, bet nepiekrītu jūsu 03.03.02. komentāram avīzē. Ir apnicis lasīt par vaimanām, kas saistītas ar Jelgavas STU. Cik tad var?!
Ja es kaut ko pērku, tad man jāzina šā pirkuma cena, garša, izskats utt. Ja mani neapmierina kāda īpašība, es no tā atsakos. STU arī ražo preci – siltumu, kuru pārdod Jelgavas iedzīvotājiem. Jelgavas STU savai attīstībai ir aizņēmies naudu. Kur un kā to izlietojis, iedzīvotājiem teikt nevēlas. Tās ir viņu tiesības, bet pircējiem nav daļas par to, kā STU savus parādus atdos. Tā ir viņu problēma, arī Domes. Ja STU nevēlas kārtīgi strādāt, lai bankrotē un viņu vietā lai stājas cits uzņēmums ar mazāk zagt gribošiem darboņiem. Jelgavas iedzīvotājiem par to nevajadzētu skumt, bet priecāties. Protams, Dome un STU ar rokām un kājām turas pie šā siltuma, jo tas ir labs nepārbaudāmu ienākumu avots.
M.Sprudzān, nemuļķojiet iedzīvotājus, neduļķojiet ūdeni! Jelgava vienmēr ir izcēlusies ar savu «izdomu» un «jauninājumiem», piemēram, ar silikāta ķieģeļiem bruģētas ielas. Vai nav lielisks risinājums? Vismaz visā PSRS teritorijā tādu jaukumu nebija.
Palīdziet labāk cilvēkiem atrast citu firmu siltuma pakalpojumus un nemokiet viņus! Vai tad avīzes uzdevums nav atspoguļot notiekošo un palīdzēt no nebūšanām izkļūt, parādīt vismaz ceļu un virzienu? Vismaz mani tā savulaik mācīja. Es un citi man līdzīgi varam sūtīt savas pārdomas, uzskatus, bet avīzes štata darbiniekiem būtu jāatbild par rakstīto un par atrastajām nebūšanām jāinformē attiecīgas iestādes pilsētā un valstī, nevis jāpalīdz šajās nejēdzībās.
Ar cieņu, V.Bērziņš
