2001. gada 14. jūnijā apritēs 60 gadu, kopš notika pirmā masveida Latvijas pilsoņu deportācija uz Sibīrijas un Staļina nāves nometnēm Vjatlagā un Soļikamskā.
2001. gada 14. jūnijā apritēs 60 gadu, kopš notika pirmā masveida Latvijas pilsoņu deportācija uz Sibīrijas un Staļina nāves nometnēm Vjatlagā un Soļikamskā.
Lai pievērstu Latvijas un pasaules sabiedrības uzmanību šim notikumam, ir apsveicami jau zināmie projekti šīs gadadienas atzīmēšanai (ceru, to būs daudz vairāk):
– pieminekļa atklāšana represiju upuriem Rīgā,
– salidojums konference «Sibīrijas bērni»,
– Dzintras Gekas veidotās filmas pirmizrāde prezentācija,
– Okupācijas muzeja ekspozīcijas,
– ziedu nolikšana pie pieminekļiem un piemiņas zīmēm Latvijas pilsētās un rajonos.
Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka 14. jūnijs iekrīt darbdienā un cilvēkiem nebūs iespējas piedalīties vairākos pasākumos (daudziem 1941. gadā izsūtītiem vairs nebūs lemts sagaidīt nākamo represiju atceres desmitgadi), ierosinu šā gada jūnijā LR valdībai noteikt Piemiņas nedēļu.
Šajā nedēļā iedzīvotājiem būtu iespēja iedzīvotājiem piedalīties represiju atceres pasākumos, kā arī televīzijā noskatīties dokumentālās filmas par represijām pret Latvijas pilsoņiem.
Laiks būtu arī Latvijas Radio vadībai pilnveidot savas pārraides represiju atceres dienās. Maz dzirdam par Latvijas valsts vēsturi, neatkarības zaudēšanu un tautas pretošanās kustību.
Vēršos arī pie Valsts prezidentes, Ministru kabineta un pašvaldībām ar lūgumu savlaicīgi meklēt līdzekļus 1941. gadā politiski represēto vienreizējam materiālam pabalstam.
Ceru uz politisko partiju un visu Latvijas pilsoņu sapratni par šīs gadadienas nozīmi.
Alfreds Egils Puškevičs, represētais 1941. gadā, divu ekspedīciju uz Vjatlagu dalībnieks, apbalvots ar TZO Zelta goda zīmi
