Sievietes trīsreiz biežāk cieš no depresijām, daudz biežāk apmeklē ārstus un patērē daudz lielāku daudzumu medikamentu nekā vīrieši.
Sievietes trīsreiz biežāk cieš no depresijām, daudz biežāk apmeklē ārstus un patērē daudz lielāku daudzumu medikamentu nekā vīrieši. Kaut gan statistika ir dramatiska, vīrieši dzīvo īsāku mūžu nekā sievietes. Turklāt stiprais dzimums veselības ziņā ir stipri vien vājāks, jau sākot ar dzimšanas brīdi. Statistika liecina, ka vīriešu kārtas zīdaiņu mirstība ir augstāka nekā sieviešu dzimuma bērniņiem. Tāpat vīrieši daudz biežāk nekā sievietes mirst no plaušu vēža vai sirds infarkta. Tomēr pētījumi pierāda, ka sievietes biežāk nekā pretējā dzimuma pārstāvji jūtas slikti – cieš no psihiska rakstura slimībām, kā arī no neizprotamām sāpēm un lieto divreiz vairāk nomierinošos līdzekļu nekā vīrieši. Turpretī vīriešu veselība dzīves nogalē nereti vieglprātīgās attieksmes dēļ ir daudz sliktākā stāvoklī. Protams, zinātniekus neliek mierā jautājums, kāpēc, kad un kur veidojas šīs atšķirības, kas abiem dzimumiem liek dažādi reaģēt uz organisma raidītiem signāliem.
Dabas noteiktās atšķirības vien (atšķirīgi orgāni un tāpēc dažādas slimības), zinātniekuprāt, neizskaidro aktuālo problēmu. Pētnieki mēģinājuši izdalīt vairākus skaidrojošus blokus, kāpēc abu dzimumu veselības problēmas atšķiras. Viens no tiem saistāms ar ģenētiski bioloģiskajām atšķirībām, kas pamatojas uz dažādo X hromosomu skaitu vīriešu un sieviešu ģenētiskajā mantojumā. Papildu X hromosoma, kas ir sievietēm, bet kuras nav vīriešiem, «nodarbojas» ar olbaltumvielu kodēšanu, kas savukārt palēnina novecošanas procesu. Tāpēc sievietes retāk cieš no tādām šūnu novecošanas slimībām kā ateroskleroze.
Sievietes un vīrieši ir dažādi savā attieksmē pret veselību. Liela daļa sieviešu un meiteņu cieš no anoreksijas (slimīgs ēstgribas trūkums) vai bulīmijas (ēdelība, kam seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās). Savukārt vīrieši lielākoties mēģina iedzīvināt vēsturiskās klišejas par to, ko pienākas darīt «īstam» vīrietim, proti, lietot alkoholiskos dzērienus, smēķēt un nodarboties ar dzīvībai bīstamiem sporta veidiem vai vismaz «kaskadierēt» ar automašīnu, izraisot ceļu satiksmes negadījumus.
Pēc zinātnieku domām, sievietēm izdodas izķepuroties no kaitēm, pateicoties spējai dalīties savās problēmās ar savām draudzenēm un ārstiem, kamēr vīrieši labprātāk visu patur pie sevis. Taču sievietes, nemitīgi «atgremojot» savas veselības problēmas, daudz biežāk nekā vīrieši pakļautas depresijas riskam.
Tomēr vēl aizvien zinātnieki nav nonākuši pie vienota secinājuma, vai vīrieši un sievietes atšķiras savā attieksmē pret veselību, vai arī tiešām dažādi izjūt organisma signālus, piemēram, sāpes. Vienu no hipotēzēm piedāvā amerikāņu zinātnieku pētījums, kas gan veikts ar pelēm, tāpēc secinājumi ir piesardzīgi attiecināmi uz cilvēkiem. Sieviešu dzimuma peles saskaņā ar šā pētījuma rezultātiem sāpes izjutušas daudz intensīvāk nekā vīriešu kārtas peles.
Savukārt vācu psihologi uzskata, ka sievietes, kas pakļautas menstruāciju un dzemdību sāpēm, daudz reālistiskāk apzinās savu trauslumu, kamēr vīrieši piekopj neievainojamības kultu. Tāpēc zinātnieki iesaka ārstiem ņemt vērā abu dzimumu atšķirīgos slimošanas paradumus, kas, protams, nenozīmējot izveidot aizspriedumus.
