I.Ševčenko interesējas, kas notiek ar Jelgavas kultūrvēsturisko mantojumu.
I.Ševčenko interesējas, kas notiek ar Jelgavas kultūrvēsturisko mantojumu.
Atbild Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jelgavas pilsētas inspektore Gunta Skulte un pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš.
Kāds ir Trīsvienības baznīcas torņa liktenis?
G.S.: Uzskatu, ka Trīsvienības baznīcas tornis pašlaik ir Jelgavas kauna traips. Lai gan tā glābšanai iztērēti aptuveni 75 tūkstoši latu, tekot lietusūdenim, turpina bojāties torņa metāla konstrukcijas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar pieminekļa stāvokli iepazinusies vairākkārt, sastādīti akti. Nesaprotu, kāpēc Jelgavas pašvaldība neprasa līdzekļus torņa konservācijai.
K.R.: Pašvaldība ir izsludinājusi Trīsvienības baznīcas torņa privatizāciju. Bijusi publikācija laikrakstā, un ir beidzies pieteikšanās termiņš, bet nav pieteicies neviens pretendents. To var skaidrot ar objekta augsto sākumcenu – ap 100 tūkstošiem latu.
Es kā pilsētas galvenais arhitekts esmu pret objekta nodošanu privātpersonām, jo tad ēka zaudēs savu sākotnējo funkciju – vairs nebūs baznīca. Domāju, ka tornis par saviem līdzekļiem jāatjauno Domei un tajā varētu ierīkot kādu pašvaldības iestādi.
Kas notiks ar vēl palikušajām vēsturiskajām celtnēm vecpilsētā? Kad tiks publicēts vēsturisko ēku saraksts, kas saglabāsies kā pieminekļi?
G.S.: Vecpilsētas ēkas ir pārdotas izsolē, un tagad katrai ir savs saimnieks. Kā viņiem veiksies ar ēku apsaimniekošanu, rādīs laiks. Pieminekļu aizsardzības inspekcija regulāri kontaktējas ar vecpilsētas namu īpašniekiem. Uzskatu, ka pilsētas pašvaldībai izsolēs iegūtos līdzekļus vajadzēja ieguldīt komunikāciju tīkla izveidei un bruģa sakārtošanai vecpilsētā.
Ēkas joprojām ir Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, gan reģistrētas atsevišķi, gan Jelgavas vecpilsēta kā vienots vēsturiskās apbūves kopums.
