Ir pieņemts, ka, kādam aizejot no amata, pasaka paldies.
Ir pieņemts, ka, kādam aizejot no amata, pasaka paldies. Domāju, ka man pievienosies liela daļa iedzīvotāju: «Paldies par labajiem darbiem, sliktos nepieminēsim, jo iznāktu pārāk daudz.» Un tomēr. Viss šajā dzīvē mainās un zūd. Vara, amati, nauda, arī pats cilvēks. Zeme, garīgums un kultūra paliek mūžīgi.
Līdzšinējie pilsētas tēvi dzīvoja ļoti šaurā redzeslokā, no iepriekšējās varas mantotajā Domes namā, neliekoties ne zinis par to, kas ieskauj pagalma slēgto daļu, kāda ir apkārtējā panorāma, jo delegācijas tika ievestas pa parādes durvīm.
Pateicoties tā laika uzņēmīgajiem rajona vadītājiem, izdevās uzbūvēt rajona Padomes ēku, kas šodien (paldies Dievam) vēl stāv un aizsedz daļu graustu, skatoties no Pasta ielas, kaut gan 39. nams ir turpat līdzās – tūristu apskatei.
1971. gada septembrī, kad ekspluatācijā tika nodota rajona Padomes ēka, šie nami visi bija lietojami un apdzīvojami. Mans priekšlikums būtu uzdāvināt katram bijušajam Domes deputātam pa vienam «kurjatņikam» mūžīgā lietošanā par baltu velti, jo investorus diez vai izdosies sagaidīt.
Tomēr šis «komplekss» nebūt nav centra dižākais piemineklis. Kaut vai salīdzinot ar diviem vīriem tilta galā, par kuriem ļaudis jautā:«Kas tie tādi?!» Bet ārzemnieki par «kurjatņikiem» brīnās: «Vai patiesi tā tiek saglabātas Otrā pasaules kara laikā bojātās ēkas?!» Varbūt tomēr kādam par to vajadzēja padomāt?
Galveno arhitektu Riekstiņu interesē, kur izvietot īslaicīgas konstrukcijas – estrādi vai no caurulēm samontēto «balto kazu» –, bet aiz kabineta logiem rēgojas melni, ar dēļiem aiznagloti caurumi. Žurnālists Sandijs Semjonovs televīzijā rāda Balkānus, Belgradu, mums tā ir tepat.
Labiekārtotie dzīvokļi tika iedalīti ģimenēm ar bērniem, neizskaidrojot, cik viss tur maksās, tā padarot viņus par mūžīgiem parādniekiem. NĪP dod piekrišanu dzīvokļu maiņai ar parādiem, lai atkal būtu jauni parādi. Kādēļ nepiedāvāt šiem cilvēkiem piemērotākus dzīvokļus par zemāku maksu? Un STU? Vai arī turpmāk tas domā eksistēt uz apzinīgo maksātāju rēķina? Ko dara ierēdņi? Gaida, kad viena otra 500 latu parāds palielināsies līdz 1000 latiem? Un kāpēc Laizāna kunga vadītajam uzņēmumam ir vajadzīga starpniecība ar NĪP? Vienam otram iedzīvotājam parāds par auksto ūdeni un atkritumiem sasniedz gandrīz 200 latu, varbūt vairāk. Vai uzņēmumam nevajag līdzekļus tālākai attīstībai, remontiem? Bet, ja nu mēs, apzinīgie, kļūstam neapzinīgi un liekam savus latus zeķītē? Kas tad papildinās uzņēmuma līdzekļus?
Vilciņas kundze «Zemgales Ziņās» ļoti izsmeļoši izskaidroja STU problēmas, neaizmirstot šodien tik moderno teicienu: «Par visu jāmaksā tik, cik tas maksā!»
Mana un, domāju, ne tikai mana vēlēšanās ir, lai jaunievēlētā Dome ar tās saimnieku (piedodiet, mērs skan ne visai labi) pāri visām pilsētas globālajām problēmām risinātu arī iedzīvotāju «sīkās» sadzīves problēmas, savu vēlētāju problēmas, ievērojot principu, ka visiem šajā pilsētā par visu ir jāmaksā tik, cik tas maksā, un jādzīvo tā un tikai tur, kur atļauj katra indivīda materiālie apstākļi un ienākumi».
Vēlu domniekiem veiksmi un panākumus, pie viena atgādinot iepriekšējā sasaukuma deputātiem, ka Domes sēdes tomēr ir jāapmeklē, jo tas ir jūsu goda pienākums!
Ar cieņu, Valda Pablaka
