Lai arī pierādījumu bija ļoti maz un aizdomās turamā persona rīkojās viltīgi un pārdomāti, pēc nogurdinoša un vairāk nekā divus gadus ilga darba ir izdevies atklāt sevišķi smagu noziegumu, atzīst Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka.
Lai arī pierādījumu bija ļoti maz un aizdomās turamā persona rīkojās viltīgi un pārdomāti, pēc nogurdinoša un vairāk nekā divus gadus ilga darba ir izdevies atklāt sevišķi smagu noziegumu, atzīst Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka.
Pirms diviem gadiem – 1999. gada 8. februārī – Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde saņēma kādas sievietes iesniegumu, ka pazudusi viņas meita, ko neviens nebija redzējis kopš 1998. gada 31. decembra. Pirms oficiālā iesnieguma uzrakstīšanas sieviete vairākkārt bija policijā interesējusies, vai negadījumā nav cietusi kāda persona, kas atbilstu viņas meitas aprakstam. Tomēr, neņemot vērā policijas darbinieku ieteikumu pēc iespējas ātrāk uzrakstīt iesniegumu, lai varētu sākties oficiāla meklēšana, māte vilcinājās – iespējams, tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ vēlāk noziegumu atklāt bija tik sarežģīti.
Par bezvēsts pazudušās slepkavu uzskata vīru
Februārī pēc iesnieguma saņemšanas tika izsludināta bezvēsts pazudušās 1967. gadā dzimušās Ineses Z. meklēšana. Nebija atrastas nedz sievietes mirstīgās atliekas, nedz arī saņemta kāda cita informācija par viņu. Policija neizslēdza iespēju, ka notikusi slepkavība. Vislielākās aizdomas krita uz pazudušās bijušo vīru.
Policija bija noskaidrojusi, ka par huligānismu un miesas bojājumu nodarīšanu agrāk tiesātais vīrietis nereti sitis savu sievu – pēc piekaušanas Inese pat gulējusi slimnīcā. Ģimene šķīrusies, tomēr reizēm abi tikušies – pēc mātes teiktā, Inese bija nolēmusi kopā ar bijušo vīru sagaidīt Jauno – 1999. – gadu.
Rudenī, iespējams, mātes uzstājības dēļ, Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ierosināja krimināllietu par slepkavību. Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece atzīst, ka tajā laikā jau bija izveidojusies diezgan droša pārliecība, ka pazudusī Inese ir mirusi, taču, tā kā nebija atrastas nedz sievietes mirstīgās atliekas, nedz arī kādi citi slepkavības pierādījumi, īsta pamata krimināllietas ierosināšanai nebija. Tomēr izmeklēšana turpinājās. Par kādu citu noziegumu apcietinātais vīrietis tika pratināts arī par bijušās sievas pazušanu, jo, pēc liecinieku sacītā, viņš sievieti dzīvu bija redzējis pēdējais.
Izmeklēšanā izmanto melu detektoru
Tā kā Jurim K. jau bija bijusi darīšana ar policiju un pat cietumu, viņa zināšanas par policistu un paša tiesībām bija pietiekamas, lai neko no notikušā neatklātu un apgalvotu, ka viņš par bijušo sievu neko nezina. Tādēļ pirmo reizi Jelgavas Kriminālpolicijas pastāvēšanas laikā tika nolemts izmantot Latvijas Policijas akadēmijas rīcībā esošo poligrāfu, jeb tautas valodā – melu detektoru. Lai arī testā iegūtais slēdziens nav uzskatāms par oficiālu lietisko pierādījumu, ko var izmantot tiesā, policisti atzīst, ka izmeklēšanā tas palīdz. Pēc pirmā testa ar melu detektoru speciālisti atzina, ka aizdomās turētais melo. «Šāds slēdziens policistos radīja pārliecību, ka izmeklēšana, lai arī ļoti lēna un grūta, tomēr ir pareizajā virzienā un bijušais vīrs ir saistīts ar sievietes pazušanu. Tika nolemts Juri K. pārbaudīt vēlreiz, un šajā reizē tests parādīja, ka sieviete tiešām ir mirusi un ka viņas mirstīgās atliekas meklējamas tālu no vīrieša mājas kādas ūdenstilpes tuvumā,» atceras Kriminālpolicijas priekšniece.
Pēc šā atzinuma policijas darbinieki pārbaudījuši ļoti daudzas vietas, kas atbilda minētajiem nosacījumiem, tomēr sievietes līķis atrasts netika. Vīru, kas joprojām bija galvenais aizdomās turamais, policijai vajadzēja izlaist no apcietinājuma, taču izmeklēšana turpinājās. Ekstrasensi kļūdās, bet pierādījumi krājas
1999. gada nogalē Juris K. ar pusgadu ilgu cietumsodu tika notiesāts par kādu citu likumpārkāpumu. Kamēr viņš atradās ieslodzījumā, policija turpināja pārbaudīt dažādu informāciju par pazudušās Ineses atrašanās vietu. Tostarp vairākkārt tika pārbaudītas arī mātes sagādāto ekstrasensu un gaišreģu norādītās vietas – nevienu reizi tās neapstiprinājās. Pa to laiku bija beidzies arī tiesas noteiktais soda laiks Jurim K.
Policijas darbinieki atzīst, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas viņš juties diezgan pārliecināts, ka izmeklēšana par Ineses pazušanu iestrēgusi, tādēļ ātri sameklējis sev darbu, sievieti un turpinājis dzīvot kā jebkurš normāls cilvēks. Taču pagājušā gada rudenī apstiprinājās operatīvā informācija, kas policijai atkal ļāva aizturēt Juri un divus viņa līdzzinātājus. Pirmo izdevās apcietināt viņa brāli. To uzzinot, galvenais aizdomās turamais sāka bēguļot. Tomēr pēc pāris mēnešiem – 2001. gada martā – jau bija aizturētas visas trīs noziegumā iesaistītās personas. Pamazām arī noskaidrojās visi Ineses nāves apstākļi un viņas mirstīgo atlieku atrašanās vieta.
Bijušo sievu paslēpj starp salmu ruļļiem
Sieviete nāvējošas traumas bija guvusi 1998. gada 31. decembrī, kad pie bijušā vīra kopā sagaidījuši Jauno gadu. Nav īsti zināms, vai viņu starpā izcēlies strīds, taču Juris bijušo sievu līdz nāvei piekāvis. Pēc tam viņš devies pie sava drauga, kam izstāstījis par notikušo. Tūdaļ tika informēts arī vainīgā brālis. Izvērtējot situāciju, vīrieši izdomāja tālākās rīcības plānu – ziņošana policijai tajā neietilpa. Pēc pāris dienām trijotne devās uz slepkavības vietu – Juris ar draugu gāja augšā uz dzīvokli, bet brālis palika pie automašīnas. Dzīvoklī viņi mirušo Inesi satina palagos un segās, tad ķermeni izmeta pa piektā stāva dzīvokļa balkonu uz ielas, pēc tam iecēla automašīnā un veda paslēpt. Par piemērotāko tika izraudzīta kāda Vilces pagasta nomaļa pļava Latvijas – Lietuvas robežas tuvumā. Pamanījuši pļavā salmu ruļļus, vīrieši nolēma savīstīto ķermeni iebāzt starp tiem.
Pārbaudot norādīto vietu, policijas darbinieki tiešām arī atrada līķa fragmentus, ko tiesu medicīnas eksperti atzinuši par cilvēka mirstīgajām atliekām. Vienlaikus policisti pārliecinājās, ka pēc melu detektora testa rezultāts bijis pareizs – vieta, kur sieviete bija paslēpta, tiešām atradās tālu no aizdomās turamā dzīvesvietas, kā arī turpat bija ūdenstilpe – kāds dīķis.
Noziedzniekiem bija laiks noslēpt daļu pierādījumu
Zenta Tretjaka atzīst, ka pie šīs lietas joprojām turpinās darbs, taču tā jau ir atklāta. Viņa spriež, ka lielākos sarežģījumus radīja ļoti vēlu iesniegtais iesniegums par Ineses pazušanu. «Gandrīz divarpus mēneši ir ilgs laiks, lai slepkava un līdzzinātāji spētu likvidēt daļu lietisko pierādījumu un noslēptu savu saistību ar notikušo. Esmu pārliecināta: ja vien izmeklēšana būtu varējusi sākties agrāk, Jura K. dzīvoklī un apģērbā vai vēl kaut kur eksperti noteikti būtu atraduši asinis. Ne reizi vien gadījies, ka pat pēc mājas un apģērba kārtīgas izmazgāšanas, kad viss liekas perfektā kārtībā, speciālists atrod lietiskos pierādījumus, ko noziedznieks tomēr nav pamanījis,» stāsta Kriminālpolicijas priekšniece. Viņa vērtē, ka šajā reizē arī noziedznieki centušies rīkoties apdomīgi un bijuši diezgan gudri. Taču fakts, ka pēdējos divos gados Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē nav nevienas neatklātas slepkavības, liecina, ka arī policistiem profesionalitātes un gudrības netrūkst.
Poligrāfs
Latvijas Policijas akadēmijā pagaidām ir Latvijā vienīgais pasaules standartiem atbilstošais poligrāfs. Tā eksperts, kas amata dēļ nedrīkst izpaust savu vārdu, atzīst, ka Latvijā nav likuma, kas poligrāfa ekspertīzi neļautu uzskatīt par lietisko pierādījumu tiesā. Trijos gados, kopš akadēmijā ir tā sauktais melu detektors, ar to ir veikta 91 ekspertīze. Galvenokārt to pieprasa policijas vai prokuratūras darbinieki. Taču iespējams pārbaudīt arī privātpersonas, viņām šāds pakalpojums maksā divsimt latu. Poligrāfa ekspertīzi var veikt tikai ar testējamās personas piekrišanu. Kopumā tā ilgst trīs līdz četras stundas. Uz jautājumiem testējamam jāatbild tikai ar: jā, nē, varbūt, nezinu un neatceros.
