Jau piecus gadus Ranta Lazdiņa ir privātskolas «Punktiņš» direktore. Darbs aizņem lielāko daļu laika, pat īsti atvaļinājums nav iznācis.
Jau piecus gadus Ranta Lazdiņa ir privātskolas «Punktiņš» direktore. Darbs aizņem lielāko daļu laika, pat īsti atvaļinājums nav iznācis. Savus brīvos brīžus viņa labprāt pavada, basām kājām bradājot pa jūras krastu vai pa sava dārza zālāju. Laba atslodze un atpūta ir darbadienu vakaros seriāls «Hameleonu rotaļas». Kā pati R.Lazdiņa saka, tās ir minūtes brīnišķīgu muļķību ar skaistiem aktieriem un ne pārāk dziļu filosofiju. Vēl no domām par darbu skolā var atslēgties, spēlējot datorspēles. Rantai patīk spēles, kur ir jādomā, nevis tās, kur galvenais ir ātrums vai reakcija. Taču iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ir grāmatu lasīšana. Literatūra ir Rantas sirdslieta. Agrāk, strādājot tikai par latviešu valodas un literatūras skolotāju, stundās runāts ar bērniem par daudzām tēmām, analizēts un diskutēts. Tagad tā visa pietrūkst. Vadot skolotāju kolektīvu, kārtojot saimniecības jautājumus, domājot, kā ietaupīt līdzekļus, jāsaskaras ar dzīves skarbo realitāti. Tad R.Lazdiņa dodas apciemot savas draudzenes vai meitu, lai vienkārši paklačotos. Īpaša attieksme viņai ir arī pret grāmatu. Mājas bibliotēkā varēja saskaitīt apmēram 4000 izdevumu. Tagad visa iespaidīgā bibliotēka ir pārceļojusi uz skolu un ar katru gadu tiek papildināta. Mīļākie ir mācītāja J.Rubeņa un M.Zālītes darbi. Un nezin kā dzīve būtu iegriezusies, ja Ranta pēc augstskolas beigšanas pati turpinātu rakstīt. Viņas darbi tika ievēroti un pat publicēti. Arī skolas izlaidumu, žetonvakaru un citu pasākumu scenārijus, kas izceļas ar savu oriģinalitāti, viņa raksta pati. «Pamatā visam ir ideja. Tā ir jāiznēsā sevī, un tad jau piemērotu vārdu, veidolu atrast nav grūti,» atzīst Ranta.
Arī ideja par savas skolas dibināšanu veidojās vairāku darba gadu pieredzes rezultātā. Parasti Rantai labākās idejas rodas vēlu vakarā, dodoties gulēt, tādēļ vienmēr rakstāmais un papīrs ir pa rokai.
Vēl Ranta labprāt brauc ar mašīnu. Viņas autovadītājas stāžs nu jau būs divdesmit gadu. «Automašīna man ir braukšanai, nevis prestižam vai kā turības apliecinājums,» teic Ranta.
