Presi mēdz dēvēt par ceturto varu. Neatkarīgu. Tomēr reizēm tā tiek pakļauta mēģinājumiem savaldīt, padarīt klausīgu.
Presi mēdz dēvēt par ceturto varu. Neatkarīgu. Tomēr reizēm tā tiek pakļauta mēģinājumiem savaldīt, padarīt klausīgu.
Neatkarīgā televīzija (NTV) līdz šim bijusi kā saliņa Krievijas propagandas duļķainajā straumē, kur valdošie ir oficiālie vēji: tas bija vienīgais neatkarīgais kanāls, kas raidīja visā Krievzemes teritorijā. NTV regulāri skatās arī liela Latvijas iedzīvotāju daļa (saskaņā ar savstarpēju līgumu to, piemēram, pilnībā retranslēja Zemgales novada televīzija Dobelē). Sabiedrību lielajā kaimiņvalstī un arī visā pasaulē kopš otrdienas satraukusi šīs kompānijas pastarpināta pakļaušana valsts kontrolei.
NTV jau pirms laba laika bija izpelnījusies Kremļa nelabvēlību, jo kritizēja Krievijas valsts varu par tās neveiksmēm – karu Čečenijā, korupciju augstāko valsts amatpersonu vidū, regulāri sniedza atmaskojošus materiālus par krievu atomzemūdenes avārijas patiesajiem cēloņiem. Abas pārējās televīzijas kompānijas – KST un KTV – jau sen atrodas pilnīgā valsts kontrolē; ja Kremļa paspārnē nonāks arī NTV, ne Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ne pārējiem valsts varas pārstāvjiem nebūs jābažījas par kritiku.
Kā jau lielam kuģim, kam vajadzīgi dziļi ūdeņi, Krievijā arī skandāli norisinās vērienīgi. Formāli NTV pakļaušana notika ja ne likumīgi, tad vismaz likumības skrandu šķidrā aizsegā: ar valsts gāzes koncerna «Gazprom» starpniecību. Tiesa, pašam šim monstram piederēja tikai 46 procenti NTV akciju, bet 49 procenti bija ietekmīgā uzņēmēja Vladimira Gusinska mediju koncerna «Media – Most» īpašumā. Tiesa, pašam Gusinskim piederošā akciju daļa (19 procenti) tika iesaldēta (iegansts: mediju koncerns «gāziniekiem» esot parādā miljoniem dolāru, ko nevar no Gusinska piedzīt, jo viņš atrodas Spānijā, slapstīdamies no tiesāšanas Krievijā), tā nodrošinot «Gazprom» meitas uzņēmumam «Gazprom Media» iespēju gūt pilnīgu kontroli pār NTV. Lai gan televīzijas līdzšinējā vadība pretojās, cik spēja, otrdien notika NTV akcionāru pilnsapulce ar mērķi to nomainīt.
Kā pienākas kārtīgā skandālā, arī šoreiz visā notikumā netrūkst intriģējošu mistifikāciju. Piemēram, dienu iepriekš, 2. aprīlī, tiesa Krievijas pilsētā Saratovā izskatīja viena no NTV pašreizējiem vadītājiem, Sergeja Skvorcova, prasību par «Gazprom» rīkotās akcionāru sapulces nelikumību. Tiesa pasludināja spriedumu: akcionāru sapulce ir nelikumīga. Taču jau otrā rītā, kad NTV ģenerāldirektors un vienlaikus šā kanāla dvēsele, «spicākais» žurnālists Jevgeņijs Kiseļevs caur «Gazprom» apsardzes kordonu nokļuva sapulcē, lai nolasītu šo tiesas verdiktu, «Gazprom – Media» boss Alfrēds Kohs kā trenēts kāršu blēdis no piedurknes izvilka un cēla galdā vēl stiprāku trumpi – tieši tās pašas tiesas pilnīgi pretēju spriedumu, turklāt datētu – ar 3. aprīli! Jaunais spriedums atcēla ne pat diennakti veco agrāko, paskaidrojot, ka prasības celšanā konstatētas kaut kādas procesuālas nepilnības. Tā nu akcionāru sapulce tomēr notika, nomainot NTV vadību, par telekompānijas valdes priekšsēdētāju apstiprinot «Gazprom – Media» direktoru Alfrēdu Kohu, bet par ģenerāldirektoru – krievu izcelsmes amerikāņu biznesmeni Borisu Jordanu. Šis kungs no okeāna otra krasta ir odioza persona, tiek runāts par vairākiem ar viņa vārdu saistītiem tumšiem darījumiem. Arī savā pirmajā publiskajā uzstāšanās reizē viņš ķērās vispirms pie finansu lietām, pavēstīdams, ka NTV esot uz finansu kraha bezdibeņa malas, tāpēc viņš metīšoties darbā ar pilnu krūti, lai finanses (NTV vai savas?) uzlabotu.
Tomēr NTV žurnālisti pretojas un atsakās atzīt vadības maiņu, jo tā notikusi nelikumīgi, pat neesot klāt kompānijas ģenerāldirektoram. Bet šis jau nav vienīgais absurdais gadījums Krievijas «augstmaņu» aprindās, kur preses brīvība tiek pakļauta finansu magnātu preferansam, kuri savukārt veido nesaraujamu simbiozi ar valdošās koalīcijas politiķiem.
Lai kā arī negribētos vienkāršajiem skatītājiem, pašas Krievijas analītiķi un juristi tomēr ir pārliecināti, ka līdzšinējais NTV nu jau pieder pagātnei: uzvarēšot nauda un Putins. Kas gan ir preses brīvība, kas rūp tikai sabiedrības lielai daļai un, protams, pašiem NTV žurnālistiem? Tikai tāds apnicīgs knislis, kas kaitina varas apoloģētus un naudasmaisus. Tāpēc plauksta jau atvēzēta cirtienam.
Ne tikai laulības tiek slēgtas debesīs: tur, «augšā», tiek bīdīti miljoni un miljardi, nauda savukārt bīda politiķus, kas taisa likumus, lai miljonāri bīdītu vēl lielākas summas… Kas pret to ir ētika, sirdsapziņa? Vai arī – kaut kāds tur televīzijas kanāls. Spītnieki vienkārši jāsavalda.
Tikai – ak, sodība! – spītnieku arī kļūst arvien vairāk. Lai atceramies neseno TV žurnālistu dumpi Prāgā. Un lai pievēršam vērību mūsu pašu Daugavpilij: 3. aprīlī tur vietējās televīzijas studijā iebrukuši policisti, brutāli un ar fizisku spēku atņēmuši operatoram kameru, raidījumu ierakstus un paziņojuši, ka turpmāk studijai darbība jāpārtrauc. To esot nolēmuši jaunās Domes deputāti. Protams, «apakšā» ir nauda, gan daudz necilāka nekā Maskavā, un tomēr, tomēr: nauda mīl kārtību un maksājama tikai «par kaut ko». Kādēļ maksāt spītniekiem?
