Siltā pavasara saule jau labu laiku priecē jelgavnieku sirdis. Ne tikai ar jauko laiku, bet arī ar apziņu, ka dārgā un sāpīgā apkures sezona strauji tuvojas beigām.
Siltā pavasara saule jau labu laiku priecē jelgavnieku sirdis. Ne tikai ar jauko laiku, bet arī ar apziņu, ka dārgā un sāpīgā apkures sezona strauji tuvojas beigām. Dabīgais saules siltums ir daudz veselīgāks ne tikai cilvēka labsajūtai, bet arī maciņa biezumam, kas bieži vien ir visai izšķirīgs faktors iedzīvotāju sirdsmieram. Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājumam, kas sakarā ar priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu aktivitātēm bija iesaldēts uz kādiem diviem mēnešiem, jaunā Dome ķērusies ar vecajiem domniekiem neraksturīgu skubu, izrādot nepārprotamu gribu atrisināt šo jautājumu, un tas jau ir solis uz priekšu. Tomēr pašlaik rodas iespaids, ka nedz Dome, nedz arī potenciālais investors – franču «Dalkia» – nav strikti formulējuši viedokli. Laika nav atlicis nemaz tik daudz, jo atvaļinājumu pārpildītās vasaras mēdz paskriet vismaz vēja spārniem, ja ne vēl ātrāk.
Zināmā mērā mulsinoši ir STU aizvadītā gada finansu rezultāti, par ko liecina vēl oficiāli neapstiprinātā uzņēmuma bilance. Provizoriskie zaudējumi varētu sasniegt apmēram 3,5 miljonus latu. Kamēr bilance nav oficiāli apstiprināta, nebūtu īsti pareizi apspriest iespējamo zaudējumu iemeslus, taču, šķiet, tos lielā mērā var izskaidrot ar STU grāmatvedības sakārtošanu, ko diktē maksātnespējas situācija. Par to liecina apstāklis, ka šie potenciālie zaudējumi nav radušies uzņēmuma darbības rezultātā, kopš STU ir atzīts par maksātnespējīgu.
Taču zaudējumi pagājušajā gadā var kalpot tikai par formālu iemeslu, lai kavētu STU maksātnespējas procesa risinājumu vai sarunas ar «Dalkia» par uzņēmuma sanāciju. Ja franču firma joprojām grib investēt Jelgavas STU, darījums ar Domi notiks.
Skaidrs, ka gan Domes, gan arī visu siltumpatērētāju un Jelgavas iedzīvotāju interesēs ir pārdot STU akciju kontrolpaketi pēc iespējas dārgāk. «Dalkia», protams, ir pretējās domās un vēlas kontroli pār uzņēmumu iegādāties maksimāli lētāk. Ja tuvākajā laikā abas puses joprojām būs ieinteresētas darījumā un būs formulējušas savus viedokļus, šķiet, darījumam neradīsies nekādi nopietni šķēršļi. Domājams, abas puses visvairāk nodarbina iespējamā darījuma summa, taču Domei nevajadzētu aizmirst siltuma patērētājus, kurus, šķiet, ne pārāk interesē šī summa, bet gan tas, vai siltumenerģijas tarifs pēc uzņēmuma maksātspējas atjaunošanas tiks samazināts. Šķiet, Jelgavas siltumpatērētāji sen to būtu pelnījuši, jo jau labu laiku viņi siltumu iepērk pa rekordaugstām cenām.
No otras puses, nepazeminot siltumenerģijas tarifu, ir visai apšaubāmas uzņēmuma iespējas sekmīgi turpināt darbu un iekasēt tik daudz līdzekļu, par kādiem ir izsūtīti rēķini. Diemžēl, lai arī vidēji Latvijā salīdzinājumā ar pagājušo gadu iedzīvotāju pirktspēja ir mazliet augusi, trūkst pazīmju tam, ka tuvāko gadu laikā jelgavnieku maciņi kļūs īpaši biezāki. Skaidrs, ka šajā situācijā nav viegli panākt kaut nelielu tarifu samazinājumu, taču iespējas ir. Piemēram, ja īstenosies pirms vēlēšanām kuluāros iztirzātā iecere, ka veiksmīgas STU akciju kontrolpaketes pārdošanas gadījumā Domes rīcībā četru gadu laikā papildus rastos ap 2,5 miljoniem latu, tad vismaz daļu no šīs naudas var pa tiešo samaksāt uzņēmumam, lai patērētāji varētu iepirkt siltumenerģiju par zemāku tarifu. Vēl viena iespēja – Dome uzņemas lielāku Pasaules Bankas kredīta atmaksas daļu, attiecīgi par šo summu samazinot siltumenerģijas tarifā iekļautos Pasaules Bankas kredīta atmaksas procentus.
Vārdu sakot, lai kāda arī nebūtu situācija, tā nav bezizejas. Un izejas meklēšana ir jauno domnieku kompetence. Nenoliedzami, siltumpatērētāji to novērtēs atzinīgi. Galu galā nedz Saeimas velēšanas, nedz arī vēl veidojamo reģionu vadības vēlēšanas nav aiz kalniem.
